Ideja ģimenes brīvdienām Siguldas pusē

Ieraugam Rimi akciju ar kodu nopirkt biļeti uz salīdzinoši jauno Siguldas Zoo, atrodam, ko papildus apskatīt un dodamies.

Ieejas biļete bērniem 4eur, pieaugušajiem 5 eur + vēl 1,5eur par barību. Darba laiks katru dienu no 11:00-18:00. Braucam sestdienas pēcpusdienā un ļoti daudz mašīnu jau pa gabalu var redzēt. Stāvvieta uzbērts ar akmeņiem, ārpusē pieejamas WC, kas ir pārvietojamās kabīnes, vismaz šobrīd. Galvenajā ēkā tikai parādam biļetes, dabūjam barību un dodamies iekšā. Uz barības trauciņiem ir uzrakstīts, kuru barību NEVAR, kuriem zvēriem dot. Apmeklējums mūsu gadījumā (tātad bez bērniem) bija aptuveni 40 minūtes. Var redzēt, ka vieta turpina un noteikti vēl attīstīsies. 

Meža cūkas ir gandrīz vienīgās, kurām neinteresē apmeklētāji, kuri baro ar gardumiem

Alpakas bija mūsu mīļākie zvēriņi

Ponija zobi un burkāniņs  noteikti arī šeit iederas

Kalnu āzītis ar bārdiņu smuki māk ar mēlīti no plaukstas dabūt visus graudiņus

Nākamās ir Hailandes govis. Manuprāt, parasti pie šīm nevar līst klāt, bet šeit tīri draudzīgas barības dēļ. Mēle gan asa, tāpat kā visiem liellopiem, bet tāpat māk smuki paņemt barību. 

Nākamie ragaiņi māk pakāpties uz augšu, viens otru arī cenšas dabūt projām, taču ļoti smuki ar mēli paņem maigi barību no plaukstas. 

Kalnu kazas kā vienmēr labas kāpelētājas, arī māk pakāpties uz augšu gar žogu pēc barības

Strausiem drīkst dot burkānus, bet no šiem pat man nedaudz bail, kā būs. Cenšamies uzfilmēt video, bet tas brīdis, kad paņem burkānu ir tik īss, ka knapi paspēj uzsākt, kad burkāns jau paņemts un es gabalā. 

Zebrai gan nav bailīgi dot burkānu, pat nedaudz smieklīgi, kā caur žogu atver muti.

Slinki pie pašas žoga malas guļ kamielis. Tā kā barība vēl palikusi pāri, bet visus draugus esam apgājuši, tad izlemjam no krūzītes pamēģināt dot barību, bet arī šis mēģinājums ātri beidzas, jo kamielis nemāk, protams, ēst no krūzītes un kaut kā aplaiza krūzīti un pie reizes manu kāju. Neisaku atkārtot, nav īpaši prātīgi.

Ir mājiņās arī citi zvēri, ir pāvs, ir ķenguri, bet smukas bildes neizdodas uzņemt un dodamies tālāk uz Kubesalas dabas taku. 

Pie takas sākumpunkta ir bezmakas asfaltēta stāvvieta. Taka norādīta kartē 3,6km, mums sanāca nepilni 4 km un lēnā garā gājām 1,5h. Takas sākumā neliels koka tiltiņš, manuprāt, ļoti skaisti iederas ainavā un pie tuvākās mājiņas zīmīte, ka drīkst nākt cienāties un tējkanna, tēja, ūdens atstāti ceļiniekiem. Tas ir diezgan interesanti, jo pēdejo reizi šādu pieredzi pamanīju Šveicē, kur ar dažādiem sīrupiem un aukstu ūdeni jebkurš drīkstēja atveldzēties.

Sākumā diegan augstas koka trepes un drīz vien arī Kubesalas ala, ja nu kāds negrib iet visu maršrutu, var apskatīt tikai šo.

Ļoti saprotams, kur iet taka, ik pa laikam arī norādes. Atrodam arī populārāko Latvijas objektu, kas vienmēr teikām tīts ir visur - Velnakmens Gaujas krastā.

Kā arī ļoti skaista piknika/ atpūtas vietiņa pie Gaujas. 

Mājupceļā, protams, vēl var iebraukt gan vēderu iepriecināt, gan bērnus ar rodeļiem Rāmkalnos, bet kopumā vismaz mūsu diena noteikti ir izdevusies!