Embedded Files
Tad nu noteikti mūsu mīļākā FIlipīnas ceļojumu daļa, kas bija kā mazā paradīze, kā arī neskrējām tik traki, bet varējām tiešām baudīt šo paradīzi pirms ceļa atpakaļ uz Latviju.
13.diena
Laimīgi tomēr tiekam pie savām biļetēm(ar veco rezervācijas nummuru) un gaidam lidojumu. Lidojums tiešām ļoti īss - nedaudz ilgāk kā 1h.
Lidostas skrejceļš ir ļoti tuvu ūdenim, tāpēc diezgan interesantas sajūtas un skati nolaižoties . Lidostā jau ir tik patīkama, kā ielidotu kūrortā un nedaudz atgādina skatus no filmām. Beidzot tik cilvēcīgas un skaistas labierīcības. Izejot no lidostas, pieejami tikai tricikli. Tā kā mēs esam trīs, sākumā stāsta, ka jābrauc atsevišķi, jo nav iespējams braukt trijatā. Diviem līdz corong-corong beach esot 400 peso. Šeit gan ir standarta cenas un nav iespējams kaulēties. Bet pēkšņi viens uzrunā, kur varam braukt visi kopā pa 500 peso. Protams, izmantojam šo iespēju. Nākamais pārsteigums mūs atkal sagaida pie viesnīcas. Tātad viesnīcu norezējām otrdien, šodien ir ceturtdiena. Rezervējām caur Agoda aplikāciju (pirmo reizi izmantojam šo aplikāciju) pēdējo nummuriņu, tieši pie pludmales, ar iekļautām brokastīm. Mēs aizejam ar domu nolikt somas šobrid tikai un mums saka, ka viņiem nav mūsu rezervācija un viss pilns. Uzrādu e-pastus ar apstiprinājumu, pat neprasa maksājuma dokumentus vai pasi, vienkārši saka, ka ielaidīs mūs ģimenes nummuriņā neko papildus nepiemaksājot. Nu neko, galvenais, ka atrisinājās situācija, paņemam mantas un dodamies tālāk. Izdomājam iet uz pilsētu brokastīs. Centrs tiešām paredzēta tikai tūristiem, visi piedāvā salu tūres, kafejnīcas tikai tūristiem, viss daudz dārgāk un smalkāks. Atrodam vienu vietiņu ar pankūkām un Raineram ar rīsu ar gaļas bļodu. Liels bija mūsu pārsteigums, ka svaigi spiesta apelsīnu sula bija tik negaršīga. Saprotam, ka nav bijuši garšīgi apelsīni, jo kopumā jau redzējām, ka tiešām spiež sulu. Nezinu, kā Latvijā var būt garšīgāki apelsīni kā dienvidos.
Tad sarunājam triciklu pa 120 peso (sākuma cena bija 150 peso) un braucam uz Los Cabanos beach. Sākumā plāns ir izbraukt ar El Nido Zipline un tad atpūsties pludmalē. Tricikls aizved līdz stāvam kalnam un saka, ka jāiet ap 300 metri, bet ļoti stāvā kalnā un mocis var uzvest katru pa 50 peso. Mēs jau neesam vakarējie un dodamies ar kājām. Esam klāt ap 12:30 un jāpagaida pusstunda, kamēr beidzas pusdienu pārtraukums. Biju jau skatījusies iepriekš internetā, ka būve, no kuras sākas nobrauciens neizskatās īpaši uzticami, bet nu visi slavē tāpat pēc atsauksmēm. Tad nopērkam biļeti tikai vienā virzienā sēdus pozīcijā (var maksāt ar karti 600 peso katram) un gaidam savu kārtu.
Kopumā ļoti patika, garš nobrauciens (700metri), skaists skats un šo var braukt reizē, jo ir divas troses. Beigas vēl fotogrāfs nofotografē un vēlāk šo bildi var atkal nopirkt pa 150 peso. Tad nu dodamies atpakaļ uz pludmali sākotnēji pa taku lejā un tad pa šauru smilšu strēli.
Izdomājam iet nedaudz pa labi, gar salas galu tālāk uz priekšu nevis uz Mermeg pludmales pusi. Nenožēlojam, jo šeit daudz klusāk kā citās vietās, pirmo reizi silts ūdens. Nedaudz papeldamies, pagulšņajam un atpūšamies, jo pēc grūtās nakts lidostā un stresa par to, vai vispār tiksim šeit un tad vēl viesnīca, ir diezgan liels nogurums.
Pēc tam gar pludmalēm (tikai vienu brīdi jāiziet uz ceļa) ejam atpakaļ ar kājām uz savu viesnīcu. Te interesants stāsts, ka vienā vietā bija skaistas šupoles tieši pie pludmales un, protams, ka arī mēs gribējam bildes šeit. Pie mums nāca viens tirgotājs, kas centās notirgot kaut kādas rotas. Un, kad mēs viņam atteicām, tad speciāli aizgaja apsēdās šupolēs, lai nelaistu mūs. Žel tajā brīdī bija, bet vēlāk redzēsiet, ka bija daudz lieliskāka vieta šūpolēm un par šīm nepārdzīvojam. Iekārtojamies viesnīcā (pie pašas Corong -corong pludmales) un atkal gar pludmali dodamies meklēt vakariņu vietu. Šeit ļoti daudzas vietas ir tik skaistas. Pēc laukiem, kur bija grūti atrast ēst, paēdam ļoti garšīgi, padzeram kādus citus nedzirdētākus kokteiļus, kas ir laimīgajā stundā pa citu cenu un baudām atmosfēru pie pludmales.
13.dienas kopsavilkums
El Nido zipline
Las Cabanas beach atpūta
14.diena
Tiklīdz pieceļamies, pie mājiņas jau ir atstāts kafijas pulveris, termoss ar karstu ūdeni un divas krūzītes.
Sākam jau nedaudz pēc 6:30. Ejam brokastīs un izīrējam viesnīcā skūteri, jo šeit jau vakar izpētījām, ka pilsētā visur vienādas cenas. Dodamies ceļā ap 7:00. Pirmais objekts mūsu plānā ir Nagkalit-kalit ūdenskritums. Ceļa malā ir zīmītes un pēc neilga laiciņa ceļā ( ap 20-30 minūtēm) atrodam zīmīti uz udenkritumiem un stājam malā. Vietējie jau rāda, ka te var nolikt skūteri un iet uz ūdenskritumu. Par brīnumu- šeit nav jāmaksā par stāvlaukumu. Šeit nu būs interesants stāsts jeb mēs esam jau vairāk kā divas nedēļas šeit un saprotam, kā strādā sistēma un varam mēģināt apiet viņu. Tad nu lūk. Vietējie jau cenšas stāstīt, ka obligāti nepieciešams gids. Pienāk tāds vīrietis ar lielu, pliku alus vēderu un saka, ka tur bīstami, obligāti vajag gidu un viņš varot būt. Prasām, cik maksā. Viņš, kasot vēderu un acis paceļ gaisā, saka, ka katram 420 peso. Mēs šokā, kur viņš tādas cenas izdomāja. Sakam, ka šis nu galīgi par traku. Paskatāmies Maps.me kartē un diezgan skaidri var redzēt taciņu. Stāstam, ka iesim paši, kartē tak taciņa redzama. Viņš saka, ka atlaide - kopā par mums abiem 500 peso. Tāpat kaut kā daudz par daudz. Sakam, ka iesim tikai līdz pirmajiem vārtiem (kur it kā mūs tālāk bez gida nelaidīs) un viņš īsti nesaprot, ko tas vispār nozīmē. Kamēr meklējam taciņu īsto, piebrauc viena sieviete vietējā un to pašu stāsta un ka viņa katram pa 300 peso aizvedīs. Atkal apgalvojam, ka iesim tikai līdz pirmajiem vārtiem. Tā arī beidzot darām, pārbrienam upi, aizejam pa taciņu līdz pirmajiem vārtiem. Pie tiem dzīvo vairākas ģimenes un ieejas maksa 20 peso katram (vārti ir viņu privātīpašums). Tiešām prasa, kur mūsu gids. Bet pajautājām viņiem pašiem, vai nevar aizvest. Sieviete ir gatava pa 200 peso iedot vienu savu dēlu, kas būs kā mūsu gids, aizvedīs. Arī daudz priecīgāk ap sirdi dot naudu šàdai ģimenei nevis vīrietim, kas sevi uzskata par priviliģētu, jo dzīvo pie ielas. Ir vēl otri vārti jeb otrs privatīpašums, kur jāmaksā 50 peso katram. Kopējais pastaigas garums ap 30 min vienā virzienā caur govju ganībām, pāri upēm jābrien, cauri diezgan džungļainam mežam. Šeit gan bija sajūta, ka varētu būt kādi zirnekļi vai čūskas, bet par pārsteigumu tāpat neko neredzējām.
Lai gan bildēs diezgan iespaidīgs ūdenskritums, tomēr šajā brīdī ir maz ūdens un neizskatās tomēr tik interesanti. Peldēties var, bet tikai nedaudz atpūšamies un dodamies atpakaļ.
Tiekot līdz skūterim, var redzēt, ka vietējie galīgi neapmierināti ar mums, plus vēl cenšamies citam tūristu pārim iestāstīt, kā jādara, lai izvairītos no pārak lielas maksas. Dusmu pavadībā dodamies ātri prom no šejienes. Nākamais gribēju Mt.Mansilawit. Biju lasījusi, ka īpašnieks ved augšā pa kādiem 300 peso katru, bet tā arī neatradām īsto ceļu. Vēl pirms Nacpan beach, pamanām slimnīcu. Tā kā Rainers vakar pamatīgi pret akmeni sasita kājas pirkstu, izdomājam iebraukt uztaisīt rentgenu. Kopējais laiks slimnīcā bija ap 40-45 minūtēm, maksāja 170 peso rentgens un aparāts, kā saka Rainers, bija tiešām moderns. Vēl interesanti, ka visiem, neatkarīgi no problēmas, bija jāsveras, jāmēras un jāizmēra asinsspiediens. Vēl daži darbinieki, izjautājot situāciju, prasīja, vai akmenim viss kārtībā. Pēc veiksmīgas pārbaudes, ka pirksts ir tikai ļoti zils un uzpampis, un nav lauzts, dodamies uz Nacpan beach. Ceļš viss nav asfaltēts, es pat teiktu putekļaināks kā uz vulkānu. Stāvvieta maksā 20 peso rollerim. Es pat teiktu, ka ļoti lēti, ja šī ir viena no populārākajām pludmalēm. Pludmalē pašā nebija jāmaksā, tikai jāpiereģistrējas. Ļoti skaista pludmale, 4km baltu smilšu pludmale ar palmām, sekls arī krasts, var tālu iet.
Nopērkam šeit arī kokosriekstu, protams, pārcenotu. Ja pa ceļam bija pa 35 silts un 50 auksts, tad šeit auksts bija 100 peso.
Atpūtāmies, pagulējām, papeldējām kā jau pludmalē -baudījām nesteidzīgu atpūtu skaistā vietā.
Gribējām šeit neēst, bet pārsteidzoši, ka šeit bija tīri draudzīgas cenas. Piemēram, normāla porcija bez gaļas bija drusku zem 200 peso. Tāpēc paēdam pusdienas tepat pludmales kafejnīcā. Šī bilde raksturo mūsu klasisko izvēli ēdienam tur - nūdeles ar dārzeņiem, rīsi ar dārzeņiem un olu, jo no vistas gaļas mums tur bija bail (jo 1x jau visiem griezās vēders pēc vistas).
Tikai ejot ārā no pludmales uz stāvlaukumu, pamanām, ka ir tualete ar dažādām cenām. Pee 5 peso, poo 10 peso, pārģērbties 25 peso, shower 25 peso. Un neviens jau nepārbauda, bet uzticas cilvēkiem, ka pasaka godīgi. Nu nezinu, ļoti smieklīgi.
Tālāk izdomājam, ka ir vēl laiks, tāpēc aizbraucam uz Duli beach. Tā nav tik populāra, vairāk noteikti sērfotājiem varētu interesēt. Lielāki viļņi, bet mums ļoti patika. Vakarā daudz mazāk cilvēku, mierīgāka atsmosfēra un tāpat skaista pludmale. Kā redzams, atkal suns ir ar mums un cītīgi sargā.
Kad jau taisijamies prom, redzējām, ka kaut kas tiek veidots ar virvēm un grābtas smiltis. Sākumā domājam, ka kāda aktivitāte viesnīcai, kas ir pie pludmales. Bet pēkšņi, kas saule ir aiz klints jau, atnes grozu un izber no groza mazus bruņurupucēnus. Skrienam arī skatīties. Tiešām izlaiž veselu grozu mazuļu, lai iet uz jūru. Viņi dabiski zina, kas jādara un izskatās kā sacensība, kurš pirmais tiks. Izskatījās ļoti mīlīgi. Tiklīdz tiek ūdenī, tad viņi looti labi peld. Tiklīdz vilnis, zina, ka jāpaspēj tikt ārā. Un tas ir dabisks instinkts. Fantastiska pieredze!
Atpakaļceļā vēl iebraucam pa ceļam mazā ciematiņā paēst tiešām vietējo ēstuvē, kur ir vietējo cenas.
Atpakaļceļā vēl noķeram skaistu saulrietu gar palmām. Skaists vakara noslēgums.
14.dienas kopsavilkums:
Nagkalit -kalit ūdenskritums
Nacpan beach
Duli beach
15.diena
Šodien mums plānā bija paredzēta viena no salu tūrēm. Jau mājās esot, bijām izvēlējušies, ka tā būs A tūre. Visur rakstīts, ka A tūre ir 1200 peso + vēl klāt jāmaksā enviromental fee 200 peso + 200 peso ieejas maksa lagūnā. Mēs nokaulējam cenu līdz 1400 kopā par visu. Sākums ir 8:45, bet kamēr tikām līdz laivai (jābrien līdz viduklim ūdenī ar mantām), kamēr visi safočējas, pagaja vēl stunda diemžēl, kas bija ļoti nepatīkami. Mums laivā bija ap 25 cilvēki. Mums laikam nepaveicās, jo liela daļa bija skaļas sievietes, kas visu laiku fočējās, bļāva un smējās. Ļoti traucējoši. Lai gan pirmais paredzēts bija big lagoon, tomēr bija tik pilns, ka mūsu kapteinis nolēma mainīt secību. Sākām ar Secret lagoon. Te laiva stāv gabalu no klints un jāpeld pašiem. Taču redzējām, ka dažiem apkalpe palīdzēja, lika gulēt uz muguras un vilka paši. Šeit tiešām noder veste, ja nejūtas drošs peldētājs, un snorkelēšanas čībiņas. Te var aizpeldēt uz divām vietām klintīs, kur var iepeldēt iekšā.
Nākamā vieta ir snorkelēšanas vieta. Bet šajā brīdī joprojām ļoti auksts ūdens un nav tik interesenti kā citās vietās bijām jau iepriekš. Nākamā pieturvieta ir pludmale, kur dod ēst pusdienas. Šeit bija jābrien līdz kaklam ūdenī, lai tiktu uz pludmali. Un atpakaļ, kad nācām, tad jau ūdens bija pāri galvai, jo bija sācies paisums. Pusdienas apkalpe veda līdzi un bija tīri labas. Bija rīsi, nūdeles, dārzeņi, vista, garneles, zivs, kola, ūdens un banāni.
Nākamais beidzot ir Big lagoon. Šeit jāīrē kajaku. Divvietīgs kajaks maksā 300 peso, caurspīdīgs 500 peso. Lai gan sākumā mums teica, ka trijatā nevaram, tomēr beigās paskatījās, ka visi esam viegli, tad atļāva visiem kopā vienā. Šeit pašam jāaizairējas līdz lagūnai. Sākumā diezgan grūti, jo koka airi, viļņi un jātiek cauri laivām. Bet kad tiek iekšā, ūdens ir mierīgs, dzidri zils, sākumā arī sekls gar klinti. Ļoti skaisti. Šeit laikam pavadījām vairāk par stundu.
Izbraucām visu lagūnu, kad mūsu apkalpes darbinieki (esot kajakos ar tūristiem, kam bail airēt vieniem) centās visus mūs atrast un parādīja, skaistu klinti, kur var izbraukt cauri. Lai gan izskatās ļoti daudz tūristu un laiviņu, tomēr katrs var atrast vietiņu, kur papriecāties par klintīm, dzidro ūdeni un safotografēties.
Pēdējā pieturvieta ir Seven commandus beach. Šeit beidzot nav dziļi jābrien un dod stundiņu brīva laika. Citi spēle pludmales volejbolu, dzer aukstu alu, peldas un atpūšas.
Ap 17:00 esam atpakaļ El Nido ostā un beidzot varējām izkāpt uz pontonu tilta un nebrist caur ūdeni.
Tā kā beidzot esam izārstējušies savus apdegumus no saules, aizejam uz pilna ķermeņa masāžu. Izvēlamies ne pašu lētāko (lētākā ir Relaxing masāža pa 600 peso) combo masāžu ar eļļu pa 800 peso katram uz 1h. Mums ļoti patika. Masāžas laikā bija arī streching elementi, kad izkustina roku un kāju dažādos virzienos. Katrā ziņā pēc 2 nedēļu ceļošanas apkārt, tiešām noderīgi un kājas jutās.
Šovakar interesanti, ka visā pilsētā nav internets ne viesnīcā wi-fi, ne mūsu nopirktās e-sim kartes mobilais internets. Nu neko - izejam paskatīties pašu pilsētu vakarā (jo tagad viesnīca uz atlikušajām dienām ir pašā El Nido centrā) un paēst vakariņas pēc masāžas. Kā arī pieejam pie pašas ūdens malas. Un mūs pārsteidz, cik tuvu ūdenim ir ēkas. Kā arī šī bija vienīgā vieta visā ceļojumā, kur mājas augšā redzējām plaukstas izmēra zirnekli, kas aizrāpoja uz ēkas jumtu/ bēniņiem. Pārsteidza, jo cik esam bijuši visādās apšaubāmās vietās, bet tieši tūritu pilnajā pilsētas gandrīz centrā redzam milzu zirnekli (cik labi, ka pirmo un pēdējo reizi šajā ceļojumā).
15.dienas kopsavilkums
El Nido tūre A ar laivām (kas iekļauj Blue lagoon, Secret lagoon, Payong-payong beach, Seven Commandus beach)
Masāža
16.diena
Šodienas plāns ir kajaka īre no Corong Corong beach. No mūsu pirmās viesnīcas uzzinājām, ka varam dabūt pa 500 peso divvietīgu kajaku uz visu dienu. Ap 7:00 rītā jau izbraucam. Bet šī diena nav labākā kajakošanai. Ir diezgan liels vējš, jau zinājām, ka tikt atpakaļ būs murgs.
Pirmā pludmale ir Lapus lapus beach, kur šobrīd izvēlamies neapstāties, jo nav vēl saulē šajā pludmalē. Nākamā ir pludmale ir papaya beach, tieši pirms 7 seven commandus beach. Šeit nolemjam piestāt atpakaļceļā un dodamies uz Seven commandus beach, kamēr vēl nav citi. Pludmale tiešām tikai mums un dažiem vietējiem, kas gatavojas tūrēm, grābj smiltis un uzlabo fotosesijas vietu, kas veidota no smiltīm. Šeit gribējām ēst brokastis, bet mums jau no izkāpšanas brīža uzbāzīgi seko 3 suņi, kas acīmredzami arī grib ēst. Tā kā ar savām brokastu bulciņām (vienīgajām uz visu dienu) nav plāns dalīties, tad nesanāk brokastis tukšā pludmalē (vēl nebijām atraduši pārtikas veikalu, kur nopirkt ēdienu izbraucienam kaut bija turpat pie viesnīcas). Nedaudz pabaudām palmas un vienatni šajā pludmale un dodamies tālāk ar cerību, ka nākamajā mums izdosies pabrokastot.
Nākamā ir Ipil beach 2. Nostājamies akmeņainā krastu pašā sākumā. Šeit šoreiz cītīgi jāvelk kajaks ārā no ūdens, jo viļņi brīžiem skalojas ļoti tālu, ka bail palikt bez sava braucamā. Šeit nav arī suņi, līdz ar to izdodas paēst brokastis vieniem pašiem. Lai gan šeit arī būtu vieta, kur atpūsties, nolemjam doties tālāk uz Ipil beach 1 paskatīties. Pludmales tālākajā galā ir ēkas, kas izskatās pēc kādas īpašas nakšņošanas vietas un viņai priekšā skaistas divas šūpoles, kas iekārtas kokos. Vienas tāda platuma, ka vienam ērti, otras tieši, ka diviem der. Lai gan ir cilvēki pie šīs ēkas, neviens neliedz šeit šūpoties un uzņemt bildes. Nu šī gan bija pasakaina vieta.
Šeit tagad var arī labi redzēt, kā visas tūres ap 9:30 sāk izbraukt no El Nido. Pēc šūpolēm paliekam otrā pludmales daļā, kur nav ne ēku, ne cilvēku un kādu brīdi atpūšamies ik pa laikam pārkārtojoties uz ēnu. Kamēr šeit esam, tikai uz brīdi piestāja vēl divi kajaki, bet citus īsti nemanījām, vismaz kamer bijām nomodā. Īsti arī neredzējām, ka kāds ar kajaku brauktu atklātajā ūdenī pāri uz citu salu pludmalēm, visticamāk tāpēc, ka vējš un viļņi tiešām ir šķērslis šodien. Kad esam nolēmuši doties atpakaļ, apbraukt pret vēju to klinti tieši pie Seven commandos beach bija ļoti grūti. Vējš pūš acīs ūdeni no airiem, viļņi tādi, ka airējam spēcīgi un netiekam uz priekšu. Izlemjam piebraukt pie Seven commandos beach krastā un vilkt gar krastu, lai nedaudz taupītu spēkus, kas tajā brīdī bija prātīga izvēle. Apbraucam kajakā tikai klinti tieši, lai nokļūtu uz Papaya beach. Šeit arī ļoti forša pludmale, blakus pilns ar cilvēkiem Seven commandos beach no tūrēm, bet te pilnīgs miers un klusums. Ir cilvēki tikai tie, kas brauc ar kajakiem. Arī šeit ir nelielas šūpoles, dažas iekārtas riepas striķī un neliels bārs, kur dabūt aukstu alu un kokosriekstu, varbūt vēl kaut ko.
Nedaudz atpūšamies un tad jau dodamies atpakaļ uz savu Corong Corong beach. Tālāk vairs nebija tik traki posmi, kā pie Seven commandos beach. Pēc šādas dienas ir ļoti liels nogurums, tāpēc neko vairāk nepaspējam.
16.dienas kopsavilkums:
kajaku īre un došanās uz
Seven commandus beach
Ipil ipil beach 1
Ipil ipil beach 2
Papaya beach
17.diena
Jau iepriekš pilsētā sarunājām, ka 5:30 gids mūs vedīs augšā uz Taraw peak. Paši īsti arī nevaram atrast takas sākumu. Pie klints dzīvo vietējie iedzīvotāji un taku starp mājām uz klints sākumu tiešām zina tikai gids. Mēģināšu šeit pievienot karti, ja nu kāds grib mēģināt atrast pats kāpt. Vietējie gan acīgi, kamēr gājām iezīmēt kartē taku, jau prasa, vai mums ir vietējais gids, lai kāptu augšā Taraw cliff. Bet nu varbūt var mēģināt izlavierēt bez, ja vien ir vēlme mēģināt pašiem.
Katram šis prieks maksā nu ļoti dārgi - 900 peso. Gids iedod galvas lampiņu, cimdus un paņem mantas visas, kas nav mugursomā. Viņš saka, ka kāpiens aizņems ap 35 minūtēm, mums aizņem ap 45 kāpjot visiem trim. Klintis tiešām ir ļoti asas. Gids kāpj tik veikli kā mērkaķis. Augšā gan mūs sagaida vairāk mākoņi nekā saule, bet tāpat kā jau vienmēr no augšas - ļoti skaists skats.
Gids daudz kur neļauj kāpt, sakot, ka bīstami un nevar. Lejā arī kāpjam tikpat ilgi, cik augšā, jo jābūt tikpat uzmanīgiem ar asajām klintīm. Kā kuram no mums, kādam vieglāk tieši augšā bija kāpt, kādam lejā.
Tad nedaudz atpūšamies viesnīca un dodamies uz jau nopirkto prāmi El Nido - Coron. Šeit gan iesaka kādu nedēļu atpakaļ nopirkt (pirkām caur klook), jo pērkot tajā pašā dienā, var nopirkt tikai divas dienas uz priekšu nākamās biļetes (vismaz šajā sezonā). Samainām pirms ostas vaučeri pret biļetēm un dodamies uz ostu. Te atkal kā vienmēr jāmaksā ostas nodoklis 20 peso katram. Vēlāk jāiziet mantu kontrole un jāgaida. Kad jau laiž gandrīz uz prāmja, visiem jānoliek somas vienā līnijā, jāatiet no tām un apmācīts suns iet apostīt somas. Šajā karstumā gan vienai sievietei paliek slikti un noģībst.
Prāmis izbrauc stundu vēlāk kā paredzēts. Prāmis ar 3 rindām pa 3 cilvēkiem un diezgan šūpo. Tā arī kā paredzēts brauc ap 5h ar vidējo ātrumu 30 km/h. Laimīgi, kad tiekam nost no prāmja, jo šis ir pēdējais pārbrauciens ar prāmi. Atkal jāsamaksā kāds nodoklis -šoreiz pirms iziešanas no ostas enviromental fee - 200 peso katram. Tad jau gaida rinda ar tricikliem. It kā esot noteikti tarifi, bet tā kā mūsu viesnīca ir 2,2km no ostas, esam gatavi iet kājām, bet, ja sanāks nokaulēt, varam arī braukt. Tā nu daudzi stāstīja, ka 250 peso, vai 75 katram par 2km braucienu, uz ko jau vairs neiekrītam, jo nav jau pirmā diena Filipīnās un daudz maz saprotam cenas. Beigas tiešām nokaulējam līdz 100 peso, bet tikai ar demostratīvu iešanu tālāk un pārliecību, ka, ja nedod pa 100, tad iesim kājām. Viesnīcā mūs jau sagaida saimnieku mazais sunītis. Tā nu arī noslēdzam dienu, vakarā izejot tikai uz vakariņām, kuras šoreiz izvēlējāmies vegānu kafejnīcā, lai tikai nav vista.
17.dienas kopsavilkums
Taraw cliff saullēktā
El nido- Coron prāmis
18.diena
Šodien bijām jau sarunājuši laicīgi caur interneta ieteikumiem privātu tūri, jo trijatā tas maksā lētāk pat nekā publiskā tūre (3500 maksā tūre 3-5 cilvēkiem+ protams, ieejas maksas visos objektos un kajaka īre atsevišķi). Sarunājam, ka tiksimies 7:00, lai apsteigtu tūristu pūļus. Satiekot mūsu gidu, aizejam kopā uz tirgu sapirkt pārtiku pusdienām. Mēs izvēlamies nūdeles, dārzeņus un augļus.
Krastā jau jāsamaksā visas ieejas maksas, kur mūsu gids aiziet nokārtot ieejas biļetes. Kā arī jāizvēlas, vai gribam kajaku izīrēt. Šoreiz izdodas nokaulēt un caurspīdīgo kajaku paņemt nevis pa 1500 peso, bet 1000 peso. Jau tuvojoties Kayangan ezeram, ir ļoti skaistas klintis un skati, ka elpa aizraujas.
Izbraucam un pirmais galamērķis ir Kayangan ezers. Šeit ir viena no populārākajām bilžu vietām, ko izmet, kad iegoogle coron internetā. Šeit jākāpj uz skatu punktu kalnā nedaudz, tad ir skaistais skats.
Tad tikai kāpj lejā uz ezeru. Šeit arī gids iesaka snorkelēt, lai redzētu klinšu veidošanos, bet te pārsvarā ir smilšains dibens un nevar redzēt tik daudz zivis. Šeit smukākais, manuprāt, ir tieši skats ne ūdenī, bet virspusē. Un beidzot nav auksts ūdens un nesalst, kamēr peldam.
Nākamajā ezerā šobrīd ir pārāk daudz cilvēki, tāpēc mūs ved šobrīd tālāk uz koraļļu rifu snoreklēšanas vietu. Gids peld ar mums, parādot labākās vietas, jo laivai jāpeld prom un dodas uz pludmali jau ieņemt pusdienu galdiņa vietu. Šeit tiešām ir skaistākā vieta, kur visā ceļojumā esam snorkelējuši. Tik skaisti koraļļu rifi, zivis dažādas, nekad nebiju domājusi, ka ko tādu redzēsim. Diemžēl tieši šeit mūs tehnoloģijas pievīla un mūsu vecais gopro 5 black no pārāk daudz fimēšanas uzkārās un nekas piemiņai nepalika no pašas skaistākās daļas tieši.
Tad peldam uz pludmali, kur mūsu laiva jau gaida, uztaisījusi pusdienas un ieņēmuši galdiņu. Tiešām garšīgi puiši ir uztaisījuši ēst no tā, ko sapirkām tirgū, atļauj arī atpūsties. Kamēr ēdam, klintī viens no mums redzēja arī mērkaķi. Gids apstiprina, ka vai nu mērkaķis, vai vāvere, bet, ja jau gara aste, tad mērkaķis.
Nedaudz atpūšamies un dodamies uz Green lagoon. Šeit var tikai peldēt, bet tā kā mums ir kajaks, tad izbraucam visu lagūnu ar kajaku apkārt un pēc tam vēl ir laiks, papeldam atsevišķi bez kajaka. Lai gan bijām daudz lasījuši, ka caurspidigais kajaks ir pilnīgi nevadāms jeb kā caurspīdīga vanna, tā tiešām ir, bet lagūnā ir maz jāairē, nav viļņi un šoreiz galīgi netraucē. Vēl viena forša pieredze, ko izmantot.
Nākamais ir Twin lagoon. Šī ir galvenā vieta, kāpēc paņēmām kajaku, jo tad var izpeldēt apli caur tuneli klintī (ja nav vēl pārāk liels paisums) uz abām lagūnām. Es pārrāpos pāri, pārējie izbrauca pa apakšu klintij.
Un pēdējais objekts atkal ir ezers -Barracuda lake. Šeit arī tiešām pārbauda mūsu biļetes, atkal ņemam snorkelēšanas maskas un mazāk kāpjot, bet atkal esam pie ezera. Tā kā ir pēcpusdiena, tad jau liela ezera daļa ir ēnā. Šeit beidzot ir arī klintis apakšā zem ūdens, ko apskatīt ar snorkelēšanas maskām.
Ar to arī noslēdzam mūsu tūri ap kādiem 16:00. Bilde ar mūsu gidu - Aldrin Labustro, ar ko jau iepriekš sazinājāmies Facebook. Ļoti foršs puisis, arī noteikti iesakām.
Aizejam atpūsties uz viesnīcu un pirms saullēkta plānā uzkāpt 720 pakāpienus līdz Mout talapay. Saulrietā te sarodas daudz cilvēku, kāds vietējais dzied dzīvo mūziku. No augšas kā vienmēr forši paskatīties apkārt, bet nevarētu teikt, ka ļoti skaists skats. Drīzāk šausmas par to, cik daudzi dedzina zāli plašā teritorijā. Citos reģionos tas nebija novērots.
18.dienas kopsavilkums:
Privāta tūre ar Aldrin Labustro:
Kayangan lake
Barracuda lake
Green lagoon
Twin lagoon
Coral garden
Banol beach
Mount talapay
19.diena
Pēdējā pilnā diena. Sākam rītu ar brokastīm, kas iekļautas mūsu viesnīcas cenā un baudam skaisto skatu no viesnīcas terases.
Ilgi domājām, ko darīt, jo nav jau īsti ko, ja vien negribas vēl kādā tūrē braukt vai uz safari. Mēs tomēr nolemjam izīrēt rolleri atkal. Šis lēmums tika pieņemts, jo jebkura gadījumā gribējās apmeklēt vakarā Maquinit hot springs un viesnīcā apgalvoja, ka turp- atpakaļ brauciens videji maksā ap 500 peso. Dārgāk kā mūsu rollera īre. Šoreiz bija cits rolleris ar loti mazu nobraukumu - tikai 1000 km. Lielāks, smagāks un arī vairāk patērē degvielu. Nolemjam sākumā doties uz Seven falls. Tagad saprotu, kāpēc bija tik grūti atrast, ko darīsim, jo te tiešām nekā nav. Ne daba, ne cilvēki. Pēc visa redzētā ļoti tukši. Pie ūdenskrituma gan bija uz ceļa norāde. Šeit ieejas maksa katram 50 peso. Prasām, vai nav pilnībā ižžuvis, vai ir vērts apmeklēt, bet tiešām nav izžuvis. Ļoti skaisti, ka sākumā var iekāpt seklām, un tad tāda izteikta ieeja un ir ļoti dziļš, citi tūristi pat gatavi no klints lēkt iekšā.
Tālāk plāns ir braukt uz pludmali- Marcilla beach, jo izskatās gara smilšu pludmale. Pa ceļam jau uz ūdenskritumiem saprotam, ka te tiešām nebūs degvielas uzpildes stacija un paprasām pie ūdenskrituma darbiniecei, ko darīt labāk. Viņa atbild, ka pa ceļam, lai vienkārši piestāj pie tuvākā veikaliņa un paprasa degvielu. Tā arī ir- veikals, kas tirgo našķus, no galda apakšas izvelk stikla pudeli, trekteri un uzpilda mums degvielu. Tas mums ļoti atvieglo, lai nav jābrauc 20 km atpakaļ uz Coronu un tas vēl padsmit uz pludmali.
Pa ceļam vēl pēdejo reizi papriecājamies pie kādiem zaļiem rīsu laukiem.
Ceļš no ūdenskritumiem uz pludmali tiešām ļoti slikts- putekļains, akmeņains un ilgi jābrauc. Apkārtnes ciemos daudzi bērni skrien pretī un laimīgi ieraudzīt tūrsitus, cerot, kaut ko iegūt. Pie pludmales var nokļūt daudz dažādos veidos, bet aizbraucam uz pašu galu, kur ir jāpiereģistrējas un jāsamaksā ziedojums. Šeit diezgan šaura pludmales zona, bet atrodam ēnā vietu. Pirmo reizi pludmalē ēnā ar vēju bija pavēsi, bet saulē par karstu. Kamēr atpūšamies, uznāk bēgums un jūra no mums aiziet tālāk.
Pavadām šeit tik daudz laika, lai uz saulrietu būtu pie Maquinit hot springs. Šeit tiešām ir vērts braukt vakarā, jo ūdens patiešām ir karsts - kā solīts ap 36-38 grādi. Ieejas maksa 300 peso katram, pirmajā vietā noskaidrojām, ka pieņem internacionālas studentu apliecības, ne tikai filipīniešu kā citur. Atvērts līdz 20:00 vakarā, ir wc, ģērbtuves, par stāvvietu nav jāmaksā. Šeit brīžiem pat prasās izkāpt no ūdens, jo ir tiešām karsts, lai nedaudz atvēsinātos. Vairākiem cilvēkiem paliek arī slikti (ģībst) un darbinieki ar aptieciņu ir klāt. Kā arī apmeklējām vietējo veikalu iekšā teritorijā, lai nopirktu aukstu dzeramo.
Tālāk mums nav pārliecība, vai braukt uz vēl vienu objektu - Kingfisher park, kur iespējams naktī ir jāņtārpiņi. Cenšamies darbiniekiem un apsargam pajautāt, bet neviens tādu nezina par brīnumu. Nu neko - riskējam un cauri pilsētai braucam meklēt. Nonākam pēc ilga brauciena un likās, ka sen jau esam nekurienē un neviens te nebrauc. Darbinieks laipni paskaidro, ka vispār esot ciet vai kaut kas nestrādā, bet ielaidīs paskatīties jāņtārpiņu tāpat par maksu. Pastāsta nedaudz par šo vietu, paprasa par mums un aizved līdz laipai, kur tiešām ir jāņtārpiņi. Bildē, protams, to īsti nevar parādīt, bet tiešām elpa aizraujas par kaut ko jaunu piedzīvotu šajā dzīvē un tik klusi, romantiski un maģiski. Bildē pa kreisi - jāņtārpiņu gaismas, bildē pa labi - skaisti zvaigžņotās debesis.
Vakarā vēl vienā kafejnīcā pagaršojam vietējo desertu kaut kādu saldo ēdienu ar visu ko, bet nu tiešām neiesaku - par saldu un nav garšīgs. Nosaukumu gan diemžēl neatceros. Pēdējais vakars ar mango kokteiļiem (daiquiri) pirms garā ceļa mājup.
19.dienas kopsavilkums
ar rolleri:
Seven falls
Marcilla beach
Maquinti hot springs
Kingfisher park ar jāņtāpriņiem
20.diena.
Tā kā sarunātais trasfēra busiņš no viesnīcas ir nedaudz vēlāk pēcpusdienā, izvēlamies vēl paspēt aiziet uz masāžu pilna ķermeņa, ko absolūti nenožēlojam. Vēl pēdējo reizi izbaudam zemās cenas, bet pietiekami stipru masāžu, lai visas saspringtās vietas tiktu atslābinātas. Dodamies ar trasfēra busiņu uz lidostu - ceļs nav tāls (apmēram 20km), bet diezgan ilgs, jo visur ir rolleri un satiksme lēna. Šeit nenožēlojam, ka neīrējām auto. Lidostā vēl interesanti, ka dod saulessargus, lai tiktu no ēkas līdz lidmašīnai. Tad nu dodamies uz Cebu, lai lidostu mājās. Cebu iztērējam pēdējo skaidro naudu pusdienās un kafijā lidostā un gatavi garajam ceļam mājup.
Tad nu izmaksas 23 dienām (22.02-15.03) mums diviem kopā, kur daļu pavadījām divatā, reizēm trijatā:
Cenas pārrēķinātas aptuveni pēc kursa uz eiro
Viesnīcas 364.7
Avio pārlidojumi 1830.25
Prāmji 156,88
Apdrošināšana 111,81
Transports 166,08
Pārtika 308,18
Rolleris (+degviela) 34,88
Ieejas biļetes/tūres/ gids 434,78
Stāvvietas 1,14
Nodevas (ostas, dabas u.c.) 8,23
Sadzīves lietas (piemēram, nagu knaiblītes, čības, snorkelēšanas maskas) 58,38
Masāžas 44,16
Suvenīri 10,84
Veļas mazgāšana 4,08
Bārdas nodzīšana 2,45
Kopā 3536,94 eiro €
Page updated
Google Sites
Report abuse