Žemaitija

Šajā blogā apvienotas bildes un iespaidi no vairākiem izbraucieniem uz Lietuvu/Liepājas novadu, jo reizēm visu nevar paspēt vienās brīvdienās. Sākot no agra pavasara maijā līdz pat decembra beigām. Šoreiz vairāk dalīsimies ar variantiem, kā veidot savu maršrutu, bet cik garš tas varētu būt, atkarīgs jau no katra paša. 

Pirmais obejkts, ko vērts apmeklēt ir apļveida maršruts - Mūšos Tyrelio pažintis takas jeb Mūšas tīreļa izziņas taka. Lietuvā šī taka ir ierakstīta savā rekordu grāmatā kā garākā taka purvā vai tīrelī. Bet par visu pēc kārtas. Taka ir netālu no Latvijas/Lietuvas robežas, braucot pa zemes ceļu. Malā jau sagaida brūnā norāde uz objektu. Šeit ir bezmaksas stāvvieta kādām 6-8 mašīnām, bet tā kā apmeklētāji ir vairāk, tad visi noliek uz piebraucamā ceļa malā. Takas sākumā ir arī nojumīte ar galdu un krēslu, kā arī sausā tualete.

Taka sākas pa koka laipu, kur abās malās ir applūdušas teritorijas ar bērziem, kas agrākā pavasarī noteikti izskatās vēl iespaidīgāk un rada lielisku pirmo iespaidu. 

Takas sākumā ir takas karte un neliels koka skatu tornis, no kura paveras skats uz tīreli. 

Pa ceļam apskatām dažādus purva augus un objektus, kas atrodas takā, kā piemēram, tīreļa akmeni.

Kopumā taka ir apļveida un pārsvarā ar koka laipas segumu, bet ir viena vieta mežā, kur ir tikai taciņa bez seguma. Taka ved arī gar Miknaičiu ezeru. Lai gan takā ir diezgan daudz apmeklētāji, kopumā nav drūzmēšanās sajūta kā tas mēdz būt, piemēram, Cenas tīreļa laikā Latvijā. Maija sākumā bija skaists pastaigu  maršruts. Lai gan aizmirsām ieslēgt Garmin pašā takas sākumā, visticamāk bija nedaudz pāri 6km, ko gājām apmēram 1,5h.

Nākamais objekts ir arī tāds, ar ko gribas padalīties, ko noteikti daudzi nezina - Jaunakmenes sporta centrs. Tas tika atklāts pierobežā tikai 2023.gada nogalē, kur iekšā ir arī spa zona, kuru nolemjam kādu svētdienas vakaru starp laukiem un Rīgu tomēr izmantot. Pirmkārt, plašs stāvlaukums ir pieejams, bez reģistrācijas un bezmaksas. Otrkārt, lai gan ir svētdienas vakarpuse, ir ļoti tukšs un kluss - kopā ar mums bija vēl pāris apmeklētāji. Treškārt, viss ir ļoti svaigs, tīrs, moderni veidots. Lai gan noteikti nav vislielākais spa centrs, tomēr cenu atšķirība starp šo un, piemēram, Liepājas olimpisko sporta centru, kur arī ir spa zona, ir ievērojama. Izvēlamies uz 2 stundām un ejam iekšā. Ir divi džakuzī baseini, divas pirtis un viens lielais baseins, kā arī viena neliela truba bērniem. Pieaugušajiem spa 2 stundas maksā 12eur, bērniem 5 eur, studentiem 7 eur pat brīvdienā. Lai gan nav daudz bildes, tomēr ļoti iesakām, ja atrodaties tuvumā, iebraukt atpūsties. Ļoti novērtējām moderno dizianu, mazo apmeklētāju skaitu brīvdienā un cenu. 

Nākamais objekts ir Jurakalnu ģeoloģiskā izziņas taka. Sākotnēji šaubamies, vai atrodam takas īsto sākumu, jo pēc navigācijas īsti nevar saprast, kurā upes pusē varētu būt piemērotākā. Tomēr atrodam īsto pie skatu torņa ar plašu bezmaksas stāvlaukumu un aprakstu stendiem. 

Dodamies uz jau pieminēto skatu torni, kas ir 15 metrus augsts ar skatu uz Ventas ieleju un vietējo ciematu. 

No skatu torņa ieraugam upes labajā pusē koka gājēju tiltu pāri Ventai un izlemjam aiziet līdz turienei, kas  beigās izvēršas nelielā apļveida maršrutā, jo takas shēmu īsti nekur neatradām. 

Pēc tam it kā tikai dodamies apļveidā atpakaļ uz stāvvietu, bet netīšām nonākam ciematiņā ar visādām interesantām mājām, pagalmiem un dārziem. 

Tālāk nonākam estrādes parkā un kamēr skatāmies estrādi, pamanām kādu iespaidīgu koku. Izrādās, ka tā ir diezgan ievērojama liepa (Papiles daudzstumbru šaurlapu liepa), kurai kādreiz bijis pat 15 stumbri. 

Tālāk jau nonākam atpakaļ pie Ventas un varam vērot skatu uz Papiles pilskalnu. Pirms pilskalna ir tik interesanta, veca koka mājiņa, kas šobrīd ļoti atgādina gadsimtu iepriekš un ir ļoti fotogēniska šajā vietā. Pilskalns šobrīd ir kā atdusas vieta daudziem jau no 19.gs, arī S. Daukantam, kas ir bijis šī novada ievērojamākais cilvēks. 

Pēc kapu izstaigāšanas, dodamies tālāk un redzam ,ka oriģinālā takas daļa šobrīd ir slēgta, kas ved atpakaļ uz torni. Tomēr nolemjam riskēt un doties. Iespējams žogs ciet ir tāpēc, ka vasarā ar kādām stiprākām lietavām ir izskalotas nelielas takas daļas un kamēr drošība 100% nav atjaunota, tikmēr oficiāli ir slēgts. Mēs uzmanīgi, rūpējoties par savu drošību dodamies pa takas daļu atpakaļ līdz skatu tornim un autostāvvietai. 

Kopumā mūsu pastaiga lēnā garā aizņēma ap 3,25 km un 1:15h.

Tālāk dodamies gabaliņu uz priekšu uz Pluņģi jeb precīzāk Plunģes pils parku nedaudz pastaigāties. Pils ir miniatūra Palazzo Vecchio kopija Florencē. Noliekam auto stāvvietā pie pils parka un apejam apkārt pilij un nedaudz pa parku, aptuveni kādas 40-45 minūtes. 

Lai gan reti iesakām naktsmājas, nejauši Plunģē nonākam uz jauno gado  31.janvārī un mums ļoti patika Oginski hotel. 4 zvaigžņu neliela viesnīca, kurai vērtējums pat Booking sasniedz 9,7 balles. Ja mērķis nav Klaipēda vai Palanga, tad noteikti ir vērts izbaudīt šo viesnīcu un blakus esošo, skaisto pils parku. Cena ziemā ir 80 eur divatā, ar iekļautām brokastīm un apmaksu uz vietas. 

Nākamais galamērķis gan ir Klaipēda. Tā kā mūs neuztrauc daudz nostaigāti kilometri, tad auto noliekam diezgan tālu no centra, kur ir bezmaksas (šoreiz pie Klaipēdas mākslas un tehnoloģiju parka jeb V.Berbomo gatve 10). Dodamies iziet nelielu aplīti sākumā caur skulptūru parku. Jāsaka gan, ka speciāli nebūtu vērts, bet nu šoreiz sanāk starp auto un pilsētas pašu centru. 

Tālāk gar Danes upes promenādi dodamies pilsētas centra virzienā. Šodien te notiek kaut kāds pasākums un ļoti daudz cilvēki visapkārt, tāpēc nav daudz bildes no promenādes.

Dodamies pa skaistajām ieliņām, precīzi nezinot kādām, jo katra ieliņa šeit ir ar savu šarmu virzienā uz teātra skvēru. Piemēram, uz viena ielas stūra, kur ir skaists dārzs ar rozēm, pamanām mazu zelta pelīti. Izrādās atrodam internetā informāciju, ka šī ir maģīskā pelīte, kurai jāiečukst ausī savas vēlmes, lai piepildītos. 

Klaipēdas drāmas teātris šoreiz vecpilsētai ir tāds noslēgums, ko apskatām, citi nopērk dzintara suvenīrus un dodamies lēnā garā atpakaļ uz mašīnu. Šoreiz nedodamies uz Lietuvas jūras muzeju jeb delfināriju vai Nidas daļu, jo esam jau bijuši, bet noteikti citiem iesakām, īpaši ģimenēm ar bērniem. 

Tālāk dodamies uz nakšņošanas namiņu, jo šajā izbraucienā vedam omīti dzimšanas dienā un esam kopā 6 cilvēki. Namiņš atrodas starp Klaipēdu un Palangu ļoti skaistā, klusā vietā pie jūras, kur arī nākamajā rītā izejam pastaigāties rīta apli. Namiņš ērts, moderns, saimnieks atstāja visu nepieciešamo informāciju, lai paši spētu visu atrast un izmantot. Nosaukums - Namukas Karkleje un uz 6 cilvēkiem septembra vidū, nedēļas nogalē izmaksāja 149 eur. 

Nākamajā rītā izejam apli gar jūru no namiņa līdz Orlando kepures, kur ieprieksējā dienā, laika trūkuma dēļ, nepaspējām. No rīta pastaiga gar jūru un vēlāk caur mežu mums beigās izvēršas nepilnos 4km ~1:30h. Par spīti ne pārāk patīkamajiem laikapstākļiem, tāpāt pastaiga bija tāda,kas nepieciešama īstam Latvietim, kam patīk jūra un meži kāpās ar to lielisko jūras šalkoņu fonā.

Orlando kepures jeb latviski Holandes cepure ir skaists skatu laukums klints malā. Latvijā nedaudz līdzīga sajūta ir Jūrkalnē. Lietuviešu pamatojums, kāpēc Holandes cepure ir tāds, ja būtu jāiedomājas pasaules mala, tad tā noteikti izskatītos šādi - stāva klints, no kurienes paveras plaši jūras apvāršņi. Šādu nosaukumu šī vieta ieguva jau 1818.gadā. Lai gan mēs šeit nonākam pastaigas gar jūru rezultātā, šeit ceļa malā ir arī bezmaksas stāvlaukums un skaista koka taka līdz šim objektam. 

Nākamais objekts vēl pirms Palangas ir Babilono sodai. Šis arī ir diezgan nesen atklāts tūrisma objekts un noteikti pirms tam jāparbauda darba laiks, jo atvērts no pavasara līdz rudenim. Šis ir parks ar slavenākajām pasaules ēkām no dažādiem kontinentiem jeb miniatūru parks. Šeit objekti ir gan no Eiropas, Austrālijas, Āfrikas, Āzijas un Ziemeļamerikas. Parka teritorija ir ļoti sakopta, skaista, mums paveicās, ka tajā brīdī diezgan maz apmeklētāji. Var redzēt, ka īpašnieki cenšas attīstīt tālāk un parka stūrī notiek jauni būvdarbi (tajā brīdī veido kādu lidmašīnas prototipu un bērnu spēļu laukumu). Kopumā pavadījām ap stundu laika, priecājāmies un mums patika, vienu reizi noteikti ir vērts. Stāvlaukums ir bezmaksas pie parka, diezgan plašs un biļetes nedēļas nogalē pieaugušajiem ir 17 eur, bērniem 12 eur.

Ļoti patīkami, ka ir arī skaistas taciņas apkārt un ziedu ekspozīcijas, sakoptas dobes (apmeklējām 2022.gada oktobrī). Kopumā teiktu tā - lai gan ir dārgas biļetes, teritorija ir ļoti sakopta, patīkami izstaigāt un redzēt gan slavenas vietas, kur esam jau bijuši, gan gribētu kādreiz nonākt. 

Tālāk dodamies pastaigā pa Palangu. Lai atkal nebūtu jāmaksā par stāvvietu, atrodam bezmaksas stāvvietu aptuveni pie Gintaro gatve 37. Šoreiz gan pilsētas centrs ir nelielas pastaigas attālumā. Izrādās, ka auto novietots netālu no vasarā aktuālajām, dziedošajām strūklakām un viena skaista fotocentra. 

Ejam uz galvenās ielas pusi, kur tajā brīdī ir tirdziņš un tirgo smaržīgas kūpinātas zivis. 

Tad, protams, izstaigājam galveno promenādi līdz jūrai un Palangas tiltam.

Kopumā pastaigājamies aptuveni 3 stundas kopā ar pusdienām kādā Palangas vietējā ēstuvītē, kur, protams, jāpagaršo cepelīni.Tad jau dodamies uz Latvijas pusi uz Dunikas purva laipu. Ceļš uz purvu ir pa zemes ceļu. Taka ir 4,5 km gara līnijveida. Takas sākumā ir neliela stāvvieta dažām automašīnām un tuvumā galdiņš ar soliņu, bet bez nojumes.

Dodamies pa laipiņu uz priekšu. Sākotnēji jau var redzēt mazās priedītes, kas šeit jau ir vairākus simtus gadus vecas un tālumā labajā pusē lielāku koka ieloku un taku uz viņiem. Šeit ir atpūtas vieta un tiešām neliels, acīmredzot sausāks purva ieloks. 

Lai gan turpinām iet, jo gribas redzēt takas galā esošo Luknes skabāržu audzi, tomēr gan lietus nedaudz izbojā mūsu plānus, gan nogurums, kas sakrājies pēc garajās brīvdienām, taču tas nav vienīgais iemesls. Taka tālāk ir patiesi sliktā stāvoklī. Tā kā šis objekts vēl ir pie omītes dzimšanas dienas izbrauciena, tomēr nolemajm tālāk neiet un nemocīties, jo ir gan grūti, gan slīd līdz ar lietu. Ļoti ceram, ka šī taka tiks uzlabota. 

Un pēdējie objekti, kas šajā maršrutā tiks apkopoti ir Liepājā. Liepājā nonākam vasaras beigās un, protams, nespējam bez pastaigas pa Ziemeļu fortiem jeb Karostu. Izstaigājam gan pa molu, gan līdz pašiem fortiem. Vējš kā vienmēr ir tāds, ka mati pa gaisu un kājas pēc pastaigas pa smiltīm un pretvēju ir pa ilgiem laikiem tiešām "sadzītas" no slodzītes. 

Pie kafejnīcas Rietumkrasts ir arī krāsains tramvajs, kurš noteikti izskatās pavisam interesanti. Pēc internetā atrodamās informācijas, to iegādājās kāds uzņēmējs, pārkrāsoja 2023. gada vasarā un šorbīd iznomā svinībām un pasākumiem.

Vakarā vēl aizvien velk uz jūru staigāties un redzēt saulrietu, tāpēc dodamies uz Liepājas jūras parku un pludmali, kā arī beidzot nofočēties pie Liepājas uzraksta. Lai gan vasaras vakars, tomēr vējs tik liels, ka tomēr nepaliekam vakariņot vai kaut ko iedzert pie jūras kādā kafejnīcā, taču saulriets noteikti bija lielisks.

Taču nākamajā rītā mums ir vēl viens objekts padomā, ko iespējams arī daudz vēl nav redzējuši - Karostas ūdenstornis, kas vasarās šobrīd ir atvērts apmeklētājiem un ir bezmaksas. Ūdentornis uzcelts 1905.gadā un ar tvaika pumpjiem 3 reizes dienā apgādāja Karostas mājas ar ūdeni. Padomju gados tvaika pumpjus nomainīja uz elektriskajiem. Mēs uz vietas satikām arī gidu, kas nedaudz pastāstīja par to, ko redzam apkārt.Pirmajā stāvā ir apskatāma neliela ekspozīcija par ūdentorņa vēsturi, bet augšējos divos stāvos ir dažādu mākslinieku rezidence, kad vasaras sezonā šeit arī mākslinieki darbojās un var vērot radošo procesu un gleznas. Darba laiks vasarā katru dienu ir no 13:00-17:00. 

Kopsavilkums: šīs ir vairākas nedēļas nogales, kas šeit apkopotas, tāpēc divās dienās noteikti nav reāli, bet mūsu objektu plāns šim reģionam:

• Mūšas tīreļa izziņas taka

• Jaunakmenes sporta centrs Spa

• Jurakalnu ģeoloģiskā izziņas taka

• Pluņģes pils parks

• Klaipēda

• Orlando kepures

• Babilono sodai

• Palanga

• Dunikas purva laipa

• Liepāja