Berlīne

Berlīnē nonākam nejauši - tā kā lidojam ar pārsēšanos un lidmašīna ielido no rīta, bet tālāk uz Rīgu tikai vakarā, mums ir dažas stundas Berlīnei. Ielidojam ap 9:00 no rīta, tālāk lidmašīna tikai 18:00 vakarā. 

Rainers nav bijis Berlīnē, Laura gan bērnībā vairākkārtīgi. 

Dodamies no lidostas uz citu termināli (Terminal 1 U2 līmenī), kur ir arī dzelzceļa stacija. Jāiziet ārpus termināļa uz brīdi, jo tie nav savienoti. 

Nopērkam biļešu automātā biļeti no dzelzceļa stacijas līdz Alexanderplatz katram pa 4€ un ejam dažus stāvus zemāk meklēt vilcienu S9. Tā kā nesekmīgi meklējam, kurš vilciens mums der, pajautājām kādam cilvēkam. Viņš norāda uz vilcienu nedaudz tālāk un saka, lai pa steidzamies, jo tūlīt aizbrauks. Mums divreiz nav jāsaka- skrienam. Lai gan zinām, ka obligāti automātā jāreģistrē biļete, skrienam iekšā vilcienā un naivi ceram, ka arī iekšā vilcienā būs biļešu reģistrācijas automāts kā pie mums Rīgā. Taču šī cerība tiešām ir naiva un mūsu kļūdas neatkārtojiet. Lai gan jābrauc 3 pieturas, tā ir nepilna pusstunda, kuras laikā jau google esam izlasījuši, cik liels ir sods un stresojam pamatīgi. Paveicas un kontrole neiekāpj. Izkāpjam Alexanderplacī un dodamies nodot mugursomas mantu glabātuvē caur Bounce aplikāciju, kur jau samaksājām iepriekš. Mantas tiek glabātas kādā suvenīru veikalā turpat Alexanderplacī. Izkāpjot no vilciena, dzirdam drausmīgu troksni, ko nevar nekādīgi saprast, kāpēc tāds ir. Turpat nedaudz paskatāmies televīzijas torni, bet nolemjam nebraukt augšā. 

Ejot uz nākamo pieturpunktu, beidzot saprotam, kas īsti tas par troksni, ko dzirdējām uzreiz, izkāpjot no vilciena. Izrādās esam nokļuvuši vācu fermeru protestā pret valdību. Tā kā ir agrs rīts, viņi visi dodas ar lauksaimniecības tehniku, plakātiem un skaļi pīpinot uz Berlīnes mūri. Vēlāk vēl ar šo saskarsimies, bet par to nedaudz vēlāk. 

Pirmais objekts mūsu ātrajā vizītē ir Berlīnes katedrāle. Darba laiks darba dienās no 10:00-18:00 un ieejas biļetes studentiem 7,50 eur, pieaugušajiem 10eur. Tiek uzskatīta par Berlīnes ievērojamāko reliģisko celtni. Nedaudz apskatāmies iekšpusi - skaisto altāri, kas veidots no marmora, kupolu un ērģeles, kas atklāšanas brīdī esot bijušas lielākās ērģeles visā Vācijā. 

Šo objektu izvēlējāmies, jo mums  daudzās valstīs patīk apmeklēt baznīcu torņus un vērot skatu no augšas. Daudzos aprakstos tika tieši uzsvērts, ka no baznīcas kupola skaitās viens no labākajiem 360 grādu skatiem uz Berlīnes vēsturisko centru, uzkāpjot pa 240 pakāpieniem. Kāpiens uz kupolu gan atgādina pamestas mājas, jo šī daļa nav remontēta vai atjaunota, bet skats no augšas noteikti ir to vērts, īpaši, ja nebūtu tik slikta ziemas diena, kā gadījās mums. 

Nākamais mērķis ir Berlīnes mūris, bet pa ceļam vēl aplūkojam dažas ieliņas un Franču katedrāli, no kurienes arī ir skatu platforma pieejama, bet šoreiz tikai garām izlemjam noiet. 

Kad tiekam atpakaļ uz galvenās ielas virzienā uz Brandenburgas vārtiem, beidzot saprotam, kas īsti šoreiz nozīmē protests. Visi lauksaimnieki sabrauca pie Brandenburgas vārtiem, visu ielu sabloķēja un devās uz pasākumu. Daļa palika uz ielas mucās kurināt ugunskurus jeb no sērijas dzert tēju un cept desas pašā pilsētas centrā, kamēr citi iet gājienu, citi dodas uz pasākumu. Sākontēji mums izdodas tikai pa gabalu vērot Brandenburgas vārtus, bet vēlāk jau viss ir nomierinājies un izdodas arī nedaudz tuvāk tikt un uztaisīt vismaz kādu selfiju, ka bijām šeit. 

Tagad nedaudz stāsts par Reichstag ēku, kas arī noteikti nebija tik viegli apmeklēt, kā droši vien citās dienās. Kopumā tā ir Vācijas parlamenta ēka, kas atklāta 1894.gadā, bet 1933. gadā kārtīgi to nopostīga ugusngrēks un vēlāk atjaunoja. Kupols, kas atrodas augšā simbolizē Vācijas atkalapvienošanos un Berlīnes attālināšanos no nacisma pagātnes un virzīšanos tālāk. Ir iespējams bezmaksas apmeklēt, iepriekš reģistrējoties uz konkrētu datumu un laiku. Jau Latvijā esot paskatījāmies, ka diezgan brīvi var tikt gan esošajā dienā, gan nākamajā. Pieņemot, ka tā arī paliks, jo tomēr ir janvāris - neko nerezervējam, tomēr grūti paredzēt laikus. Tajā pašā dienā no rīta attopamies, ka tomēr uz šodienu visi laiki jau ir rezervēti. Tad nu lūk - tuvojamies ielai, kur ir Reichstag ēka un priekšā ir pilns ar policiju. Kaut kā priekšā gadās vēl kādi tūristi, kuriem tieši tāds pats mērķis. Policija prasa mums visiem kopā, vai ir rezervēts apmeklējuma laiks, uz ko pirmie tūrsti atbild, ka jā un mūs visus neviļus ielaiž. Tālāk jau pie pašas ēkas kreisajā pusē ir tāds kā biļešu kiosks, kur arī dodamies prasīt, vai ir vēl kāds laiks uz šodienu. Mums paveicas un pēc dažām stundām (kas iekļaujas mūsu laika logā līdz lidmašīnai) ir brīvas vietas un piereģistrējamies. Mums pat izsniedz a4 izmēra lapu, kas apstiprina šodienas reģistrāciju. Tā kā nākamais objekts, kamēr gaidam savu laiku, ir Holokausta memoriāls, tad jāmēģina tikt pāri laukumam, kur šobrīd notiek lauksaimnieku uzrunas/ koncerts/ protests. Prasām vienam policistam, vai varētu šeit tikt cauri, vai tomēr jādodas viss ceļš apkārt. Viņš atbild, ka nezina, pārbauda mūs (kā pirms koncertiem pie ieejas) un laiž tālāk. Kādu brīdi veiksmīgi izdodas tikt pareizajā virzienā, bet tad tomēr ļaužu paliek par daudz un pārāk grūti izspraukties cauri un jādodas vien apkārt. Interesanti, ka ejot ārā no šīs "pasākuma" teritorijas, policists daudz kārtīgāk mūs pārbauda un pat mūsu a4 reģistrācijas lapu, kur īsti dodamies cenšas noskaidrot. Holokausta memoriāls atrodas viena kvartāla attālumā no Brandenbrugas vārtiem, bet šajā dienā šis ceļš prasīja minūtes 20-30. Šeit gan beidzot tiešām valda klusums un nav cilvēku haoss. Šī ir piemiņas zīme ebrejiem, kas 2.pasaules kara laikā zaudēja dzīvību. Šeit ir apmēram 2000 cementa bloki, bet katrs ir atšķirīgs. 

Tālāk vēl plāns aiziet līdz Berlin Mall iepirkšanās centram paēst pusdienas, jo vēlāk vairs nebūs laika. Pēc ilgām pūlēm beidzot atrodam ēdināšanas zonu vienā veikala daļā otrajā stāvā un laimigi beidzot paņemam poke bļodas, kas ārpus mājas bieži vien ir mūsu mīļākā izvēle. 

Kā arī beidzot varam paspēt uztaisīt kādu bildi ar slavenajiem Berlīnes lāčiem un nedaudz bildes no paša iepriekšanās centra.

Tad nu dodamies atpakaļ uz Reihstāgu atkal gar visām norobežotām ielām, policijām utt. Norādītajā laikā un vietā tiešām sarodas citi tūristi un darbinieks ved uz ieeju.Tālāk jāiziet somu kontrole un jābūt līdzi derīgam dokumentam. Tad var doties uz liftu un augšā un salveno stikla kupolu. Pirms sāk staigāt pa kupolu, var arī dabūt audio gidu 11 valodās ar aptuveni 20 minūšu stāstījumu, bet mēs arī šo neizmantojam Tālāk jau katrs pats var doties savā tempā augšā pa kupolu un fotografēt. Lejā ir pieejami plakāti par vēsturi šai ēkai pa gadiem un notikumiem, ko arī apskatām un izlasām. Tālāk jau kāpjam augšā pa kupolu, apbrīnojot skatus apkārt un arī pašu kupolu. Kupola augšējā daļā ir diezgain vējains, nu īpaši janvārī. Kopumā šeit pavadījām kādas 45 minūtes. 

Pa ceļam vēl apskatījām dažus suvenīru veikalus, bet tā arī īsti neko neatradām, ko vajadzētu atvest kādam no draugiem vai ģimenes. Vēl pirms došanās atpakaļ uz vilcienu un lidostu, gribējās kādu karsto dzērienu iedzert, bet protesta pasākums bija beidzies un visi lauksaimnieki tuvākās apkārtnes kafejnīcas bija pārpildījuši. Beigās tikai paņēmām kafiju jau pie paša Alexanderplača, paņēmām atpakaļ savas somas un devāmies uz vilcienu (šoreiz nopīkstinot biļeti jau uz platformas) un atpakaļ uz lidostu. 

Izdevumi šajās dažās stundās:

• Pusdienas 23.60 

• Vilciens 8,80 (bet būtu bijis x2)

• Mantu glabātuve 13,30

• Katedrāle 20 

• Kafija 2,60 

Kopā: 68,3€