Maljorka

Netīšām Facebook pamanīju variantu caur Berlīni braukt uz Maljorku un atpakaļ caur Barselonu. Lai gan piedāvājumā man nepatika, cik mazs starplaiks ir starp nesavienotiem reisiem, atradu labāku variantu un par spīti “tur tak auksts”, dodamies janvārī pasildīt degunus pie palmām Palma De Mallorca

1.diena 

Mūsu rīts sākas agri, lidmašīna uz Berlīni jau 5:50, visu lidmašīnu noguļam kā 5 minūtes un esam jau klāt. Pa vidu vairāk nekā 5h līdz nākamajam lidojumam uz Palma De Mallorca arī lielāko daļu arī noguļam lidostas krēslos, pa vidu nedaudz uzēdot līdzpaņemtās tostermaizes un augļus. Berlīnē pa ilgiem laikiem redzam, ka strikti pārbauda somas izmērus. Izlidojam laicīgi. Palmā De mallorca ārpus lidostas sagaidam savu wiber (auto nomas) busiņu, kurš ved uz auto nomu. Īstenībā daudzi gaidīja, tāpēc vienā busiņā pat visi nesalienam. Bet pirmais skats pie lidostas kā jau pienākas Palma de Mallorca -ar palmām.

Uz vietas arī strādā tikai divi apkalpošanas galdiņi, bet pilnīgi varu iedomāties, kā sezonā viss "čum un mudž" no darbības. Mūsu mašīna sanāk uz 3,5dienam, tāpēc jāmaksā par 4 dienām, ar pilno apdrošināšanu, bez depozīta maksas 82€. Iegūstam atkal mūsu mīļo Fiat 500, ko Malagā tā dievinājām un bija labs draugs. Šis Fiat 500 kaut kā citādāks liekas, bet varbūt vienkārši vairāk nobraukts un mazāk "fīčas" kā tajā Malagā. Pie pilsētas atkal grūti orientēties, kur īsti pareizi jābrauc, bet ārpus pilsētas janvārī tiešām maz mašīnu, viegli braukt. Tā kā ielidojam stipri pēcpusdienā, lai paspētu darba laikā, steidzamies uz objektu Capoporp vell. Šis aizvēsturiskais ciems bija viens no lielākajiem uz salas un saglabājies labā stāvoklī. Skaitās viena no arheoloģiskākajām vietām uz salas. Taču uzlīmēta lapiņa, ka šodien nestrādā. Mazliet ieskatamies cauri vārtiem, kā izskatās un dodamies tālāk.

Dodamies tālāk uz Cala Pi pludmali un tur esošo mazo pastaigas maršrutu. Nesezonā ar stāvvietu tieši pie objekta arī nav problēma. Visa pilsēta gan izskatās izmirusi. Aizejam pa kāpnēm lejā līdz pludmalei, paskatāmies klintis.

Dodamies mazu pastaigu maršrutu, kurš mūsu gadījuma sanāca 2,5km, nepilnu stundiņu. Iesaku gan izmantot Maps.me, lai sākumā vieglāk saprast, kur sākas taka (aiz zvejas novietnēs ēkas pa stāvām trepēm augšup), bet vēlāk diezgan saprotama taka. Aizejam līdz Torrent de Cala Beltran, paskatāmies kristāldzidro ūdeni un tad gan dodamies atpakaļ. 

Bijām plānojuši varbūt piebraukt pie Far De cap blanc bākas (kaut gan šī nav loģiska secība) uz saulrietu, bet tomēr paliek jau tumšs un ēst arī gribas, dodamies uz viesnīcu un meklēt ēst. Šajā viesnīcā mums bija sajūta, ka esam vienīgie viesi šajā naktī. Piebraucot pie viesnīcas durvīm, pat likās, ka slēgta un atslēdza tikai, kad ieradāmies. Tiešām nesezonā grūti atrast veikalu un kafejnīcu, bet tomēr izdodas un laicīgi dodamies gulēt pēc garā ceļa. 

1.dienas kopsavilkums:

• Capoporp vell

• Cala Pi pludmale

• Far De Cap bāka uz saulrietu (ko nepaspējam)

2.diena

Sākam nesteidzīgu rītu un dodamies uz mirrador es pontas. Tā ir klints ūdenī kā arka ar 13 m augstumu. Lai gan tieši pie objekta nevar piebraukt, netālu ir parking google Maps uz ielas - Carrer de sa Cova des Vell Mari. No stāvvietas nav īpaši daudz jāiet līdz var pamanīt diezgan skaidru taciņu uz objektu. Nedaudz pafotografējam, pastaigājam pa klintīm, papriecājamies, cik maz vajag laimei.

Izdomājam doties vēl paskatīties uz klintīm, ko redzējām pa ceļam un izrādas bija cala santanyi. Atkal skaista pludmale gar klintīm, kristāldzidro ūdeni. 

Atkal atrodam taciņu, kur gar malu vēl var pa klintīm pastaigāt un no citiem leņķiem paskatīties pludmali un apkārtni. 

Nākamais objekts ir ciemats cala Figuera. Tas ir skaists ciemats, skaistas klintis, kas vairāk nekā citur saglabā zvejas ostas atmosfēru, baltās krāsas mājas sniedzas līdz pat ūdenim. Izvēlamies stāvvietu pie viena no skatu punktiem - parking cala Figuera. Neliels skatu punkts, kur var redzēt Far De la Torre d’en Beu.

Pēc tam dodamies lejā uz ciematu. Iela visticamāk vasarā ir pilna ar kafejnīcām, laiviņu tūrēm un izīrētājiem, taču šobrīd pilnīgs klusums. Tomēr tāpat tiekam līdz krastam un no dažādām vietām apskatam laiviņas, skaistās ēkas un ciematu. 

Tālāk dodamies iespējams uz ne pārāk populāru objektu cova foradada. Objektam  nav nekādas norādes, vienkārši aiz dzīvojamām ēkām ir jāmeklē (atkal iesaku atrast īsto taciņu Maps.me). Atkal, kā jau ziemā, ir ērti pie objekta nolikt auto un ļoti mazs gabals, ko iet no ielas līdz klintij. Dažu minūšu laikā pat pa slidenajiem akmeņiem nokļūstam lejā, lai redzētu caur klinti bāku. Tiešām māksliniecisks skats. Iesakām izvērtēt savas iespējas nokāpt un uzkāpt, bet mums šis nešķiet pārāk liels izaicinājums.

Lai gan tālāk bija plāns apskatīt cala varques no kura var likt līdz Pont natural d’es calo blanc, tomēr Laura līdz galam pareizi nav apskatījusi, kur likt auto. Atrodam stāvvietu ar nosaukumu parking cala varques, taču saprotam, ka gan ļoti tālu jāiet, gan pēc google Maps atsauksmēm pirms 3 mēnešiem šeit mašīnai izsisti logi, lai nozagtu tūristu mantas. Atrodam iespējams tuvāko ciemu, kur nolikt auto un iet ar kājām, bet saprotam, ka nepaspētu līdz nākamajam objektam, kas ir ar konkrētu ekskursijas laiku. Sākotnēji nodomājām atbraukt atpakaļ pēc ekskursijas, taču spēcīgs lietus mūsu plānus izjauc un šis palika tomēr neapskatīts. Nākamais ir cava drach. Pie objekta liela, bezmaksas stāvvieta. Internetā biļete pieaugušajam pa 1€ lētāka kā uz vietas (16,50€ netā, 17,50 uz vietas). Pārbaudām, ka vismaz šis objekts strādā un, esot uz vietas, internetā nopērkam biļeti. Padzeram kafiju uz vietas kafejnīcā (ir arī suvenīru veikals un labierīcības). Ekskursijas sākums ir 200 m no kasēm un kafejnīcas. Ekskursija sākas noteiktajā laikā, laiž visus iekšā. Alā visu cauru gadu ir 17-20 grādi, tātad siltāks kā šobrīd ārā. Tas ir pārsteidzoši kā visur citur tomēr. Ala ir diezgan liela, eksursija ap stundu. Ik pa laikam gide stāsta info spāņu, angļu, franču un vācu valodās. Atšķirīgais no citām alām, kur esam bijuši, ir tas, ka ekskursijas beigās ir 10 min koncerts ar klasisko mūziku no 4 mūziķiem uz laiviņas ar gaismiņām ( šo nedrīkstēja filmēr vai fotografēt). Neesam klasiskās mūzikas piekritēji, taču ļoti skaisti un romantiski, mums patika. Pēc tam iespēja vai nu ar kājām pa tiltiņu iet vai to mazo gabaliņu ar laivu izbraukt. Mēs izbraucam ar laivu un drīz pēc tam jau ir izeja. 

Tad dodamies uz cava d’arta. Ir jau pēc darba laika, jo Laura jau iepriekš bija izdomājusi, ka iekšā divās alās neiesim, tikai esot skaista ieeja. Klusa vieta, skaista ieeja, lietus šobrīd nemaz nelīst, tāpēc nenožēlojam, ka nebraucām jau uzreiz uz viesnīcu. 

Pēc tam gan garāks ceļš priekšā līdz viesnīcai, ko vispār netīšām rezervējām kādu nedēļu tik pirms ceļojuma, jo iepriekš norezervētā viesnīca bija slēgta. Pilsētas pašā centriņā, kur pats tiec iekšā, atrodi atslēgu un dzīvojies. Taču gribu piebilst, ka atrodam tomēr ēstuvi, kas ir vaļā. Esam pārsteigti, ka apkalpojošais puisis labi zina angļu valodu, īpašnieks arī darbojas, tāda jauka vietējo atmosfēra. 

2.dienas kopsavilkums:

• Mirrador es pontas

• Pludmale cala santanyi

• Ciemats cala Figuera

• Cova foradada 

• Cava drach

• Cava d`arta 

3.diena 

Šodien rītu sākam agri, jo dienas plāns ir ļoooti garš. 

Šodien plānota salas kalnainā puse, kas nedaudz kā vienmēr rada jau pirms tam satraukumu. Sākam ar pārgājienu uz cala Boquer. Mums sanāca nepilni 6km, 2:30h. Maršruta karte atrasta kādā pārgājienu lapā internetā.

Sākums ir bezmaksas stāvvietā, kurš ir vienkārši neasfaltēts placis pie takas - diemžēl bez nekādām specifiskām norādēm.

Takas sākumā ir zīmīte, bet drīz jau samulsina vārti, kuriem izejam cauri, gar kādu māju in vēlreiz izejam cauri uzreiz pēc mājas. Nav noradits, ka nedrīkst vai privatīpašums, taču it kā kamera filmē. Nu neko, citu varinatu, kā sasniegt nav, tāpēc ejam cauri.

Vēlāk taka ir diezgan skaidri saprotama. Jau biju lasījusi, ka maz cilvēku, bet daudz kalnu kazas, tā arī bija. Kalnu kazas ir visur, bet nav tā, ka galīgi baidās no cilvēka. 

Ir viegli orientēties, ka ejam pa īsto taku, jo ik pa brīdim ir norādes, kā arī galvenā taka ir diezgan plata pret citiem celiņiem. 

Kopumā pārgājiens lielu posmu ir diezgan viegls, ka pat pensionāri varētu noiet. Galā gan sadalās takas, kā tikt līdz pludmalei. Iesaku atkal lietot Maps.me, lai redzētu, kur katra taka ved. Noejam lejā, paskatāmies pludmali un izlemjam vēl uzkāpt līdz vienam skatu punktam mūsu kartē. Šis noteikti papildināja mūsu pastaigas ilgumu, jo vēl atradām pa vidu dažas labas vietas, kur safotografēties. Bet piebildīšu, ka brīžiem liekas, ka ejam tikai pa kazu kakām, kuras ir visur. 

Tad ieturam nelielu uzkodu pauzīti, baudot skaistos kalnus. Turp ceļā takā bijām tikai mēs un vēl viena sieviete ar suni, bet atpakaļ ceļā jau sāka nākt pretī daudz vairāk tūristi. 

Nākamais punkts ir mirrador es columer. Par šo ceļu baidījos, jo nebija īsti skaidrs visa informācija. Lejā ir kameras, objektos ir kameras. Bija skaidrs tikai, ka nav tūrisma sezona un ceļš būs vaļā un nav slēgts (lejā barjera). Bet kādā avotā lasīju,ka, ja neiepērkas bākas kafejnīcā vismaz pa 5€ un kaut kur neiesniedz čeku, tad atnāk sods pa 80€. Katrā ziņā janvārī barjera ir vaļā, neko nemaksājām, nereģistrējāmies un sods nekāds nav atnācis. Vasarā gan iesakām izpētīt cītīgāk šo jautājumu (it kā iet shuttle bus augšā un mašīnas atsāj lejā).

Līdz mirrador es columer nav tik daudz jāpbrauc pa kalnu ceļiem un uzreiz tik skaists skatu punkts. Mašīnu ir kur nolikt, diezgan liela stāvvietu, pa kuru jau ēdienu diedelē viena kalnu kaza. Mums vajadzēja aptuveni 15-20 minūtes, lai paskatītos un nedaudz safočētos. 

Tālāk dodamies uz Alberctux watctower. Arī šis nav īpaši tālu, taču nav speciāla stāvvieta, tāpēc mēs paliekam vienu līkumu zemāk, kur tajā brīdi ir brīva vietiņa. Uzkāpjam paskatīties skatu no visām pusēm, citi kāpj pašā tornī, bet nav mūsu interesēs un izskatās bīstami nedaudz. Apkārtējie objekti atgādina, ko militāru kādreiz. 

Redzam milzu putnu, kas planē. Šķiet, ka falkūns. Izskatās bailīgi, lido lēni, ar asu knābi. Vēlāk pie pašas ēkas redzam, ka šī ir populāra putnu vērošanas vieta, īpaši aprīlī un maijā. 

Tālāk dodamies uz formentora ragu un bāku, kas ir tālākais ziemeļu punkts Maljorkā. Šeit gan ir ļoti normāls, divu joslu ceļš, jautājums tikai kā citi brauc (mēdz braukt nedaudz pāri savai joslai). Pie peldvietas formentor, ir maksas stāvvieta un barjera un kameras. Šobrīd barjeras stāv vaļā, joprojām nezinu, ko īsti fiksē kameras un kādi noteikumi, braucam tik tālāk. Pirms pašas bākas un formentora raga piestājam pie vēl viena skatu punkta, apbrīnot klintis un skatu. 

Nedaudz ieskats, kā izskatās ceļs uz formentora ragu un brīnišķīgs, es pat teiktu mākliniecisks skats, kāds ceļs ir pie bākas. 

Pie bākas ir bezmaksas stāvvieta, bet atļauts uzturēties tikai 2h. Šeit īsti neredzu kameras, tāpēc nezinu, kas to varētu kontrolēt. Augšā pieejama kafejnīca, kur, protams, diezgan dārgas cenas (citur kafija ap 1,70€ maksā, šeit pāri 4€). Apskatāmies apkārt un dodamies tālāk. Šeit grūti beigt apbrīnot skatu uz kalniem, klintīm un tiem ceļiem, nu ļoti skaisti, mūsuprāt.

Tā kā vakars strauji tuvojas, tad nevaram izlemt vai braukt uz vienu skatu vietu, vai uzreiz uz pārgājienu. Šajā brīdī pārgājiens pa gaismu liekas svarīgāk un dodamies uz Cuber Reservoir circuit trail.  Šis būtībā ir rezervuārs, kas uzbūvēts 1970.gados, lai apgādātu Palmu ar ūdeni. Ūdens vienmēr ir tīrkīza krāsā ar augsto kalnu atspīdumu ūdenī.

Pa ceļam vēl nejauši pamanām kādu skatu punktu, kur atkal piestājam apbrīnot kalnus. 

Pie ezera ir stāvvieta bezmaksas, bet google Maps redzu, ka bildes ar izsistiem stikliem. Nu nav jau īsti varianti. Dodamies tāpat. Gājiens ap ezeru vispār asfaltētu segumu, super viegls pat pensionāriem. Garums ap 5km un mūsu gadījumā nedaudz vairāk par stundu ilgs pārgājiens. 

Vienā vietā mūs aizkavēja, ka bija pārplūdis ceļš un meklējam veidus, kā tikt pāri bez iešanas atpakaļ. Izdevās, pārkāpām pāri lielākiem akmeņiem. 

Daudz aitas ezera kreisajā pusē dzīvo savā nodabā. Ezers izskatās, ka kādreiz bijis smukāks, jo ūdens šobrīd izskatās vietām daudz mazāk. Bet saulrietā jau visur skaisti. Mākoņi pazuduši un skaists skats ar kalniem visapkārt.

Noslēgumā tomēr paspējam uz skatu punktu, kur gribēju iepriekš ar pēdējo gaismu. Man bija atzīmēts, ka ir pie Coll del reis, bet tomēr vēl nedaudz uz priekšu pie tilta uzlīdām klintī kreisajā pusē, lai “redzētu” čūskiņu. 

Dodamies nakšņot uz skaisto Soller pilsētiņu. Pirmo reizi nav kur likt auto, jo viesnīca pašā pilsētas sirdī pie galvenā laukuma ar baznīcu. Tomēr gabaliņu tālāk izdodas nejauši atrast vietu pie baltajām līnijām, no rīta saprotot, ka vietējiem šī arī iecienīta vieta. Līdz viesnīcai papildus 800m, bet ietaupam naudu par stāvvietu, un katram ar vienu mugursomu šis nav nekāds izaicinājums. Pilsētas ieliņas gan ir loooti šauras. 

3.dienas kopsavilkums:

• Cala Boquer pārgājiens

• Mirrador es columer skatu punkts

• Alberctux watctower 

• Formentora rags un bāka

• Cuber Reservoir circuit trail pārgājiens

• Coll del reis skatu punkts

4.diena

Tikai šorīt saprotam, ka skaistais Sollera tramvajs, kas ved no vecpilsētas uz pludmali līdz februāra sākumam nestrādā, tāpēc apskatām nedaudz vēl pilsētiņu un esam gatavi doties tālāk.

Pirmais objekts plānots Son Mareoig, tradicionāls Maljorkas lauku īpašums. Pārveidots par muzeju, kas godina piedzīvojumu kāro hercogu, kas šeit reiz dzīvojis. 

Šeit ir pirmā stāvvieta, kur jāmaksā. Grūti izlemt, cik samaksāt, ja nezinām, cik ilgu laiku prasīs šis objekts. Te nu gan noteikti ērtāk būtu ar aplikāciju līdzīgi kā mūsu mobilly. Bet nu neko, 2h maksā 2€, ko arī samaksājam. Godīgi sakot arī šī stāvvieta mums rada bažas, jo pilnīgi visur ir saplēsti stikli, tātad no izsistiem stikliem mašīnām un zagļiem. Bet nu nav jau īsti citi varianti.

Lai gan muzejam jāstrādā jau no 9:30 arī ziemā, ir nedaudz pāri 10:00 un joprojām neredzam, ka būtu vaļā. Pēc Maps.me izejam skatīties vismaz kādu taku, pa kuru ejot, ir skatu punkti, bet priekšā vārti. Nav rakstīts, ka privāti vai ieeja aizliegta, bet ka ir nogruvumi. Tā kā vēl viens tūristu pāris aiz mums arī grib tā kā iet, izlemjam kāpt pāri un paiet nedaudz. Iespējams kaut kādi nogruvumi bijuši, bet neko bīstamu neredzam. Vienīgais privātais varētu būt aitas, bet nu diez vai nedrīkstētu iet līdz klints galam. Līdz pašam galam gan nolemjam nedoties, jo otrais plānotais pārgājiens liekas būs vairāk mūsu dārgā laika vērts

Atpakaļceļa vēlreiz pieejām pie muzeja un izrādas pēkšņi tomēr vaļā. Rainers domā, ka vienkārši ziemā kavē darbiniece savu darba laiku, jo neviens tak nav. Muzejs ļoti maziņš ar iekštelpu ekspozīciju un telpām kādreizējiem īpašniekiem, ieeja 4€ studentiem. 

Bet skaistākais liekas dārzs un skats ārpusē tieši. Kopējais apmeklējuma ilgums tikai muzejam (ja nemaldās apkārt pa takām kā mēs sākumā), tad noteikti mazāk kā 1 stunda.

Ejot atpakaļ uz stāvlaukumu, pēkšņi saradušies daudz tūristi, velk kārtīgus pārgājienu apavus, ņem termosus, izskatās nopietni. Tikai nesaprotam, uz kurieni tik nopietni tur jāiet. Nākamais objekts esot skaistāka pilsētiņa Maljorkā- Valdemossa. Izdomājam piestāt un iziet mazu aplīti. Arī šeit visur zilās līnijas, kas nozīmē maksu. Tomēr dažas ielas tālāk atrodam bezmaksas vietiņu ielas malā (Carrer Josep Coll Bardolet) un līdz centram 800m. Izejam galveno ielu, kur beidzot ir dzīvība ar kafejnīcām, suvenīru veikaliem. Aizejam līdz Royal Carthusian Monastery un apkārt esošajām romantiskajām ieliņām un parku. 

Izlemjam vēl uzkāpt līdz skatu punktam (kuru atrodam maps.me - Moli de la Beata), taciņa gan tāda apšaubāma un izskatās, ka iet tikai vietējie ar suņiem staigāt. Augšā atkal nogruvumu dēļ slēgts. Taču saprotam, ka skaistais pilsētiņas skats nav no šīs puses un būs jāpaskatās pa ceļam no auto.

Īstais pilsētiņas skats kalnos tiešām ir no ceļa, kur nav īsti vietiņu, kur piestāt ar auto, tapec nav bilžu, paliks tikai atmiņās. Tālāk ir šīs dienas galvenais - pārgājiens uz castell d’Alaro. Šīs ir mūra pilsdrupas, kas datētas pirms 902. gada. Pils kompleksu veido pils siena, ieejas vārti un tornis. No pils virsotnes paveras skats uz Tramuntana kalniem.  Atrodam google Maps stāvvietu uz kuru jādodas, bet kādas 10x apšaubām, jo ceļš uz to tiešām ir briesmīgs. Ir divvirzienu, bet tikai vietām ir iespējams samainīties, kā arī ļoti slikta ceļa segums. Pa vidu pat vienai mašīnai pajautājām, vai augšā ir stāvlaukums. Ja bijām lasījuši, ka uz formentora ragu ir slikts ceļš, tad laikam cilvēki nav braukuši šeit. Kilometriem garš ceļš, kur neko nevar redzēt aiz līkuma. Lai gan stāvvieta ir ātrāk kā redzam kartē, taču liekam mašīnu. Īsti nezinam, vai uz augstāko stāvvietu drīkst braukt visi bezmaksas, vai īpašas atļaujas. Taču par brīnumu, šī stāvvieta ir bezmaksas. Daudzi šeit noliek arī akmeņi aiz auto riepas. Paņemam našķus, ūdeni un dodamies augšā.

Biju lasījusi, ka kopējais garums ir ap 8km un aizņem 3h. Sākotnēji ceļš ir līdzīgs kā iepriekš ar auto, bet var redzēt, ka ir dažas vietas, kur ir cilvēku iemīta taciņa kādam līkumam pa taisno. Uzkāpjot augstāk ir mežs ar klintīm, nedaudz pavērojam kalnus un ieleju un kāpjam vien augstāk. Tad nau parādās akmeņaina taciņa ar trepēm, kam sekojam un kāpjam arvien augstāk. Mums kāpiens uz augšu ( ar visām bildēm) aizņēma 1:20h, augšā atpūtāmies 20minūtes. 

Iekštelpās nemaz neiegājām, tur bija tik pilns ar kādu vācu grupu, ka troksnis pat ārā bija dzirdams un, godīgi sakot, mums tur neko nevajadzēja. Augšā gan ir skaisti skati. Neskarti kalni, pat neviens ciemats nav.

 Lejā izlemjam kāpt pa otru pusi, kaut Maps.me spītīgi stāsta, ka jāiet par to pašu, kur atnācām. Atpakaļceļš līdz ar to mums sanāk kādus 500m īsāks, iespējams ari nedaudz vieglāks, jo ejot atpakaļ tāpat kā atnācām, būtu jākāpj gan uz augšu, un tad tikai lejā, bet šī taka ved tikai lejā, vienīgi beigās nedaudz pa mašīnu ceļu nedaudz atkal uz augšu, bet mašīnu ceļu veikt mums aizņem vien 7minūtes. Kam interesē, pie stāvvietas ir kafejnīca, kur vismaz vīna glāzi var dabūt par nopelnīto kāpšanu. Ar to arī noslēdzam mūsu ceļojuma daļu ar auto, uzpildam auto degvielu ( dažos benzintankos, lai uzpildīti jasamaksa 100€ avanss, ja nezini, cik jālej, jo ir priekšapmaksa, kur starpību atgriež kartē nedēļas laikā )un dodamies nodot. Šeit gan nedaudz palika žēl, ka nepaspējām vēl vienu iespējams foršu pargājienu - La Trapa no ciemata Sant Elm ~ 9,5km. Kad nododam auto, nonākam atpakaļ pie lidostas un uz pilsētu ir tikai viens variants, kā braukt - ar lidostas autobusu A1, kur biļete katram maksā 5eur un var nopirkt biļešu automātā pie pieturas. 

Garmins šajā dienā uzskaitīja, ka uzkāpti 162 stāvi un 25 500 soļu. 

4.dienas kopsavilkums:

• Son Mareoig

• Valdemossa ciemats

• Pārgājiens uz castell d’Alaro

5.diena

Šī diena tiek pavadīta pa Palma De Maljorka pilsētas apskates objektiem. Tā kā ir svētdiena un Castell De Belver ieeja no rīta (no 10:00-15:00) ir bezmaksas, tad kāpjam autobusā, kuru rāda google maps (2 eur katram vienreizējā biļete) un braucam kādas minūtes 20-25 līdz pilij. Lai tiktu no pieturas līdz pilij, jāiziet cauri lielam parkam (Park Infantil catsell de Bellver) un jāuzkāpj daži simti pakāpienu.

Labi saglabājies 14.gs karaļa cietoksnis ar interesantu muzeju un skatu uz Palmas līci. Trīs lieli torņi ieskauj centrālo pagalmu, kas savienoti ar arku. Pagalms ir 2 līmeņos, pirmajā ir pusapaļas arkas un plakans jumts, augšējais līmenis ar gotiskām arkām un rievotām velvēm. Bellver katāņu valodā nozīmē “skaists skats”. Daudzus gadus pils tika izmantota kā cietums. Mūsdienās tur atrodas Palmas pašvaldības vēstures muzejs. Ieeja no otrdienas -sestdienai no 10-18, svētdienās ieeja no 10:00-15:00 un ieeja bezmaksas. Citas dienas ieeja 4Eur.

Izejam gan ekspozīciju par vēsturi, dažādiem senlaicīgiem priekšmetiem, kā arī atmiņu stāstiem. 

Izejam arī visus līmeņus pagalmam un uzkāpjam pavērot skatu no augšas uz līci un Palmu. Šodien pirmā diena, kad nu jau ļoti silts un jaku jāsāk vilkt nost, un sildīt degunu saulītē. Pils apmeklējums mums aizņēma nedaudz vairāk par stundu. 

Tālāk jau ar kājām dodamies atpakaļ pilsētas virzienā uz  Poble Espanyol De Mallorca. Brīvdabas muzejs ar daudz dažādām ēkām. Šeit ir apkopots slavenu Kordobas, Toledo un Madrides ēku reprodukvcijas kopā ar tipiskām mājām no Spānijas reģioniem. Var apskatīt Spānijas arhitektūru, parādot tās attīstību musulmaņu un pēc tam kristiešu ietekmē. Šeit ieejas maksa pieaugušajiem 10 eur, studentiem 5 eur katram. Man šis atgādina kādu kino pilsētiņu, kur saglabājušās ēkas priekš filmēšanas. Interesantas ēkas, šauras ieliņas un pat līdzīgs skats kā Seviļas Royal Alcazar.

Šeit arī kamēr saprotam, ko esam redzējuši, kur vēl jāiziet, kamēr safotografējam, arī aptuveni stundu pavadām. Tālāk ir mērķis doties uz galveno promenādes ielu - Passeige de Born. Šī promenāde joprojām saglabā viduslaiku garšu uz moderno bāru terasēm. 16.gs šeit izpildīja nāvessodus inkvizīju upuriem. Pa ceļam vēl izejam caur parku (Parc de Sa Feixina) un minimāli, bet var redzēt ostu. Pēc pusdienu pauzītes, dodamies uz Royal Palace of La Almudaina, jo trešienās un svētdienās no 15:00-18:00 ir bezmaksas ieeja. Skats no ārpuses jau ir ļoti labs.

Pirms mums cilvēki, ja nemaldos, maksāja ieejas maksu. Mēs sagatavojām telefonā info, kur rakstīts, ka svētdienās bezmaksas no 15:00 un mums tiešām nebija jāmaksā (atšķirībā no rīta pirmā objekta, kur neviens neko nejautāja, ļāva iet iekšā bezmaksas). Šeit gan jāiziet neliela somu pārbaude un var staigāt gan pa pili, gan pagalmu ar palmām, arī ekspozīcijas. Vienkāŗsi, bet grezni. 

Palmas katedrāle gan svētdienās ir slēgta un iekša netiekam, bet daudz nebēdājamies un apskatāmies no ārpuses. Te jāpiemin, ka labākais skats noteikti ir no promenādes priekšpusē katedrālei - Passeig Maritim, kur ir gan dažādas kefjnīcas, gan soliņi, kur atpūsties. 

Nākamais plāns ir arābu vannas, bet no promenādes, ejot atpakaļ uz pilsētu, jāiziet cauri, pieļaujam, ka pilsētas vārtiem.

Arābu vannas - Veidotas 10.gs un tas ir viss, kas palicis no Arābu pilsētas Medina Mayurqa. Arābu pirtis ir lieliski integrētas Can Fontirroig muižas bijušajā augļu dārzā. Darba laiks no 10:00-18:00. Ieeja 3 eur tikai skaidrā naudā!

Šeit gan nevajag ieplānot daudz laiku - iespējams apskatīties aptuveni 20 minūšu laikā. Tālāk dodamies uz parku, kur aug vecākais olīvkoks (placa de Cort). Olīvkoks tiešām iespaidīgs, bet arī pie skvēra ir pilsētas domes ēka, kas arī ir ievērības cienīgi.

Tad vēl paliek apmeklēt pilsētas galveno laukumu - Placa Major, ko ieskauj tradicionālās dzeltenās ēkas ar zaļiem slēģiem, kas gadismitiem ilgi ir bijusi pilsētas dzīves centrs. Pašreizējais laukums tika uzcelts 19.gadsimtā. Skaistājās ēkās ir arkas, kas veido koridoru, kas šobrīd ir veikaliem. 

Tālāk jau pa ieliņām, kas pilnas ar veikliem un kafejnīcām dodamies vakariņās un jau prom no paša pilsētas centra. Mūsu lidmašīna ir nākamajā dienā agri no rīta, tāpēc pārceļamies uz viesnīcu tuvu lidostai, kas nozīmē, ka nevajag pat braukt ar lidostas dārgo autobusu, bet parasto pilsētas autobusu. Ārpus Palmas piepilsēta gan liekas bez dzīvības janvārī un vakarā papildus nekur neizejam staigāt, bet laicīgi dodamies gulēt. Tā kā lidojums ir caur Berlīni un tur sanāk vairākas stundas brīvā laika, tad paspējam arī nedaudz apskatīt Berlīni, bet par to jau atsevišķā bloga ierakstā. 

5.dienas kopsavilkums:

• Belveras pils

• Poble Espanyol de Mallorca

• Passage del Born

• Almudaina pils

• Palmas katedrāle

• Arābu vannas

• Placa de Cort

• Placa Major

Kopējās izmaksas mūsu gadījumā:

• Pārtika 127

• Ieejas biļetes 58

• Auto + degviela 124,94

• Lidmašīna 178,5

• Transports 14

• Viesnīcas 306,3

• Citi 3,66

Kopā: 812,4 €