Nedaudz Andalūzijas

Vispār nekad līdz šim nebija ienākusi prātā doma, ka šī Spānijas daļa ir kaut kas, kas tiešām jāredz un ir viss, kas mums patīk. Kāpec tad nonācām Malagā? Raineram bija paredzētas darba komandējums un, sarunājot ar priekšniecību, izdevās nokārtot, ka ļauj lidot gan komandējumā, gan atsevišķi atvaļinājumā. Tāpēc pērkam Laurai biļeti par savu naudu un laižam uz Andalūziju. 

1.diena 

Ielidojam tikai vakarpusē. Lidmašīna par brīnumu pat īsti nekavējas. Tā kā izvelējāmies vienu no lētākajām mašīnu īrēm (plus vēl bija kaut kāda pavasara atlaide), tad meklējam ārpus lidostas busiņu, kas mūs aizved līdz auto nomai. Ļoti viegli pēc norādēm izdodas viņus atrast. Īrējot mašīnas, ņemam lētāko, kas bieži vien rādās Fiat 500 vai līdzīgu un nekad nav. Nesen tieši Rainers noteica, ka īstenībā ļoti gribētu izmēģināt Fiat. Neticēsiet, bet tiešām dabūjam Fiat 500, hibrīdu, divu durvju, ar jumta logu un 25k nobraukumu. Tā kā ikdienas mūsu auto ir ar automātisko ātrumkārbu, liela ir izbrīns, ka šo auto ir viegli vadīt, uzsākt braukšanu un reizēm- arī kļūdoties- viss tāpat smuki strādā. Balts salons, melni griesti, nu dievigs mums šoreiz ceļojumu draugs, žēl, ka paņemām tik uz 3 dienām. Šodien plānā tikai iebraukt veikalā pēc brokastu lietām (jo zinām, ka nākamajā rītā nebūs laika), atrodam savu airbnb numuriņu (kuru šoreiz izvēlamies tuvāk nākamās dienas galamērķim, kaut zinām, ka riktīgos laukos) un braucam paēst vakariņas. 

2.diena 

Sākam rītu super agri, jo neesmu pārliecināta, ka zinu visu info par to, kā nokļūt pareizi uz caminito del ray takas. Abi zinājām, ka nevēlamies ar gidu, tāpēc biļetes uz šo pirkām 2 mēnešus iepriekš oficiālajā mājaslapā (tiklīdz kā uzzinājām par lidojuma laikiem). Lai ietu bez gida, var nopirkt tikai agri no rīta. Konkrēti mūsu biļete 8:50, kas vispār ir pirmais pieejamais laiks. Vēlāk jau online piepērkam klāt uzreiz jau shuttle bus biļeti, lai vēlāk mazāk problēmu. Atrodam man zināmo stāvvietu, kuru netīšām nebiju nopirkusi un saprotam, ka šeit stāvvieta vēl nav atvērta (bijām ap 8:00). Netīšām pamanām, ka pretī tieši tunelim cilvēki liek mašīnas arī blakus ceļam. Tieši atrodam pēdējo brīvo vietu. Legāli tas īsti nav, jo uz asfalta ir nepārtrauktā līnija, tomēr vismaz mums viss beidzas labi- sods nav uzlikts. No tuneļa līdz takas sākumam jāiet aptuveni 1,5km. 

Par pārsteigumu precīzi 8:50 sāk skenēt biļetes un pirmo grupu laist iekšā. Iedod visiem ķiveres un var sākt iet. Sākumā liekas, ka, ieejot visiem reizē, būs grūti vispār jebkad nofočēties, bet izklīst cilvēki un katrs iet savā tempā. Taka 2015.gadā ir atjaunota, tāpēc ļoti droša, mierīgi izstaigājama. Principā lēnā tempā pat pensionāri var izstaigāt. Redzot kādreizējo taku pirms atjaunošanas gan šermuļi pārskrien. Mēs ar visu fotografēšanos un nelielu piknika pauzīti izgājām 2,5h. 

Pēc takas beigām atrodam savu autobusu (~400m no gala) un pēc 15 minūšu brauciena esam atpakaļ pie mašīnas. Tālāk dodamies uz Rondu. Lai gan pēc zīmēm liekas, ka mašīnu var daudz kur atstāt uz ielas, tomēr pajautājot vietējiem, tie saka, ka šeit atstāt ir ļoti dārgi un lētāk ir stāvvietu plačos. Tādu vienu arī biju noskatījusi. Public parking la conception. Pirmās 10 min bez maksas, pēc tam maksa pa minūti 0.0018. Jāmaksā līdz 22:00 vakarā un pēc tam jāatsāk tikai 8:00 no rīta. Tad nu dodamies uz pilsētu. Pirmais objekts mūsu kartē ir atzīmēts skaists parks - parque alameda del tajo. Šis parks tiešām skaists, bet diemžēl aizvērts uz rekonstrukciju un nevar tikt iekšā. Ļoti nepardzīvojam, jo blakus tāpat ir klints mala, kas arī kartē rādās kā skatupunkts un varam apskatīt vietējos laukus.

Blakus turpat dodamies uz Buļļu cīņu arēnu. Ieeja 9€ pieaugušajiem bez audiogida. Lai gan biju dzirdējusi, ka arēnu var redzēt no kādas terases, tomēr nenožēlojam, ka tikām iekšā. Var redzēt visas šīs zirgu apmācību arēnas, vārtus, arī pašus zirgus. Muzejs ar Buļļu cīņu tērpiem. Laiks aptuveni kādu stundu mierīgi staigājot, fotografējot un pasēžot pavērot skatu.

Atkal caur parku dodamies uz man atzīmētu skatu laukumu, skats tas pats, bet laukumā ir kāds apskates objekts - līdzīgs paviljonam kādreiz. Pa gabalu ļoti skaisti izskatās.

Tālāk dodamies uz ēku casa del ray moro, kur kādreiz kristiešu vergi izdomāja, kā dabūt ūdeni augšā. Šajā vietā var nokāpt 236 pakāpienus jeb 60m līdz pašai ūdens ņemšanas vietai. Kā arī neliels, bet smuks dārzs, ko apskatīt. Ilgi gan laiku nav nepieciešams ieplānot. 

Tālāk dodamies uz arābu vannām/ pirtīm kādreiz. Ieeja 3€ katram studentam. Izejam aptuveni 30 minūtēs. Beigās arī parāda filmu, kā toreiz sildīja ūdeni, kā cilvēki atpūtās un joprojām daudz nianses var redzēt, piemēram,  gaismas starus, kas laiž cauri dienas gaismu.

Nākamais objekts ir plaza De duquesa de parcent. Smuks laukums, bet nekas īpašs. Toties paēdam pusdienas šeit kafejnīcā. 

Ja pa ceļam sanāk, noteikti iesaku apskatīt kādreizējo pilsētas ieeju - mūris vēl palicis un apaļas kolonnas arī, bet speciāli iet gan nav vērts. 

Lai redzētu labāko skatu uz rondas tiltu, ejam uz vienu skatu punktu, bet ieteiktu tomēr varbūt ar šo sākt, jo ērtāk būtu piebraukt ar mašīnu. Taču vietu gan iesaku (google maps Senda Ronda Molinos del Tajo, jo tiešām labākais skats uz tiltu. Kopā mums sanāk 30k nostaigātu soļu un 125 uzkāptu stāvu, pēc kuriem kājas ir lupatās, bet noteikti to iespaidu vērts. 

2.dienas plāns:

• Caminito del Ray

• Parque alameda del tajo Ronda

• Buļļu cīņu arēna Ronda

• Casa del ray moro Ronda

• Arābu vannas Ronda

• Plaza De duquesa de parcent Ronda

• Senda Ronda Molinos del Tajo

3.diena - Seviļa

Dodamies ceļā uz Seviļu. Par stāvvietu samaksājam kā plānots -9.25€, var maksāt ar karti pie automāta. Laiks ceļā aptuveni 1:40h. Sākotnēji starp kalniem, vēlāk jau gar dažādajiem laukiem- saulespuķu, labības, dažādi augļu koki. Mašīnu atstāt bez maksas gan ir liels apgrūtinājums. Biju izpētījusi vairākas opcijas, kur rakstīts, ka var nolikt bezmaksas. Pirmajā vietā bija konkrēti tajā vietā uzbūvēts pasākums (jauca jau nost, tāpēc nebija saprotams kāds), otrajā vietā patiešām bija bezmaksas, bet visapkārt klīda melnādainie, kas pieprasīja nelielu, bet maksu. Mans vīrs šim kategoriski nepiekrita un tā kā mums sāka aptrūkties laiks, lai paspetu uz Alcazaba, kurai iepriekš online ir nopirktas biļetes, nolemjam tomēr maksāt lielāku maksu, bet atstāt centrā. Tā arī bija pa visu ceļojumu dārgākā stāvvieta - 18€. Tātad uz Alcazaba biju lasījusi, ka labāk tomēr pirkt biļetes online, jo rindas ir lielas. Tiešām - ļoti liela rinda uz biļešu kasi, plus vēl rinda uz ieiešanu pašā pilī. Pils tik liela, ka nākas nožēlot, ka sākumā nepamanījām un nepaņēmām karti. Staigājam bez audiogida, bet tāpat lēnam visu apskatot un fotografējoties 2-2,5h šeit var mierīgi pavadīt un tad nav pārliecība, ka pilnīgi viss 100% ir redzēts.

 Tā kā no rīta steidzāmies un Spānijas lauku ceļos bija tikai vietējos kafejnīcas, bāriņi, kur negribēs ēst, steidzam paēst pusdienas.

Biju izpētījusi, ka steigties nav jēga, jo visi objekti strādā līdz vakaram. Tomēr izrādījās, ka katedrāle strāda līdz 15:00 nevis 17:00 un nepaspējam ieiet un uzkāpt tornī, ko īstenībā ļoti gribējām. Nu neko, dodamies tālāk uz setas De Sevilla jeb seni, kas ir viena no augstākajam koka konstrukcijām. Tur ir dažas iespējas (filmu skatīties par kaut ko, ekspozīcija) un skatu platforma. Tā kā mūsu mērķis ir tikai skatu platforma, mums stāsta, ka nevar pārdot, jo jāiet tad citā laikā. Kad pārdevēja saprot, ka iesim prom un atpakaļ jau nu gan nenāksim, tomer pēkšņi saka, ka var pārdot tikai skatu platformas biļeti jau tagad. Tad nu arī uzbraucam ar nelielu liftu. Apkārt var paskatīties pilsētu, bet ilgu laiku nav nepieciešams ieplānot. Minūtes 15-20. Cena tikai platformai 10€. Veidojums gan tiešām dīvains, piekrītam pilsētas iedzīvotājiem, ka pārējā vēsturiskā pilsētā galīgi neiederas. 

Tālāk jau dodamies uz Placa De dunas. Nav tik liela pils, bet tāpat ir ko izstaigāt, smuki dārzi, visdažādākās sienas ar ziediem. Nedaudz arī iekštelpu ekspozīcija. Ap stundu noteikti var rēķināt. Kopumā ļoti patika.

Domājām vēl par pēdējo pili placa De pilatos, bet tomēr sapratām, ka ļoti līdzīgi iepriekšējam divām un tās bija grandiozākas, tāpēc neieejam. Tad vakar kulminàcija - placa De espana. Nu šis tiešām ir grandiozi. Visur, kur skaties, visur ļoti skaisti. Daudzi ar zirgiem brauc. Visur flīzītes, freskas. Kā mūsu spāņu kolēģis stāstīja- bija plānots pilns aplis šādi, bet pietrūka nauda, tāpēc ir pusaplis. 

 Izlemjam braukt ar laiviņu- noteikti iesaku. Romantiskākais laiviņas brauciens manā dzīvè. 6€ par laiviņu (nevis cilvēkiem)35 minūtes. Ļoti stabila laiva. Var izbraukt zem tiltiņiem, apskatīt ēku no dažādiem leņķiem. Lai gan jāpiebilst, ka spāņi nemāk airēt. Ja latvietis kaut ko māk, tad airēt. Ļoti daudzi nemāk pat laivu pagriezt pareizā virzienā, tur nereāli neuzskriet kādai laivai virsū, jo viņi neprot ar to apieties. 

Tad nu izstaigājam tiltiņus, apskatāmies ēku. Ir arī flamenko dejotājas, kā jau daudz kur internetā pieminēts. 

Dodamies nakšņot ārpus Seviļas (virzienā jau uz Gibraltārā pusi) savādāk tās cenas šeit, nezinu kāpēc, ir pilnīgi neadekvātas. Lai gan ir piektdienas vakars, arī ciematiņā ir rosība un grūti atrast stāvvietu, bet tomēr pretī viesnīcai ir pilsētas bezmaksas stāvvieta, kur arī paveicas atrast vietiņu un mierīgu sirdi var iet gulēt. Viesnīcā gan ārpus tādām lielām pilsētām neviens pat netaisās runāt angliski un visa saziņa notiek caur google translate aplikāciju ( tomēr milzu priekšrocība, dzīvojot 21.gs.), bet arī tas mūs vairs nekādīgi nepārsteidz, sākam jau pielāgoties,  dažus vārdus iemācīties un galvenais, ka var atrisināt situāciju. 

3.dienas plāns:

Seviļā

• Alcazaba 

• Setas De Sevilla jeb seni

• Placa De dunas 

• Placa De espana

4.diena - Gibraltārs 

Jau no agra rīta izbraucam uz Gibraltāru. Lai gan vietējos ciemos grūti dabūt brokastis kā vienmēr (jo nav ēdienkarte un viņi visi ēd tikai baltmaizi un kafiju), tomēr pamanām uz ielas vietējos čurrosu gatavotājus. Iepriekš vienā kafejnīcā Rondā pagaršojām un mums ne pārāk. Tomēr paņemam vienu porciju uz abiem ar šokolādi. Vīrs ar sievu tur arī uz vietas uztaisa mīklu, iespiež formā un cep. Maksāja 2,5€ un arī sapratāmies bez spāņu un angļu valodas. Parādīju 1 porciju, pateicu chocolate un iedevu naudu, izdeva atlikumu. Tie bija piiilnīgi citas garšas čurrosi kā kafejnīcā pilsētā. Ļoti garšīgi. Nožēlojam tikai to, ka bailēs, ka nebūs atkal garšīgi, paņemam tikai vienu porciju.

Biju ieplānojusi, ka nebrauksim ar mašīnu uz turieni, lai nav jāstāv garā kontroles rinda, ko arī nenožēlojam, jo, lai gan no rīta rinda uz kontroli nav gara, tomēr pašā Gibraltārā nav arī baigi daudz jēga braukt ar mašīnu + nav jau arī kur nolikt (daudz stāvvietas tikai iedzīvotājiem). Mašīnu noliekam La Linea Centro car park , kur visa diena izmaksā 3€ un var maksāt ar karti. Pasu kontrole ļoti ātra un knapi uzmet aci, ka ir Eiropas pase un laiž tālāk. Uzreiz pēc pasu kontroles var iekāpt autobusā, ko izvēlamies nedarīt, jo pēc kartes nav tālu līdz centram. Tieši paspējam pirms lidmašīnas nolaišanās pāriet lidlauku. 

Pašā pilsētas laukumā nesaprotam sākotnēji, kāpēc tāda rosība, mūzika, ekrāni, tērpi, bet tad attopamies, ka ir Čārlza kronēšanas diena un šeit seko līdzi un priecājas. Jāsaka, ka šeit ir viss izteikti dārgāk nekā Spānijā. 

Dodamies uz Devils gap road, apskatam kāpnes un kāpjam pa kalnu augstāk uz pārējiem objektiem. Pa ceļam ir kontrole un biļešu iegāde uz Gibraltāra nacionālo parku. Ieeja 18mārciņas, ar kuru var visur iet. Maksājam ar revolut karti, lai nav pārāk liela komisija uz valūtas maiņu (pievienoties revolut var šeit -  https://revolut.com/referral/?referral-code=lauracwqc!FEB2-24-AR-H1 ). Izmaksāja 41,75€ diviem cilvēkiem. 

Nedaudz tālāk jau ir Apes den, kas ir pirmā vieta, kur var sastapt makakus. Pie ieejas jau brīdināja, ka labāk somu likt uz vēdera, lai nav vēlme makakiem meklēt ēdienu. Tā arī darām. Vēl nedaudz uz priekšu ir iekaramais tilts, uz kura ļoti pūš vējš tajā brīdī. 

Tad gan kāpjam augšā uz St michaels cave. Augšā paņemam vrapu un svaigi spiestu apelsīnu sulu, lai ir enerģija kāpt tālāk, jo kalnā jau daudz opciju nav. Lai gan ala nav liela, tomēr ļoti skaista. Papildus efektus rada izgaismotas klintis un skaņa. Ik pa 7min ir arī šovs neliels. Šeit ilgi laiku nav nepieciešams plānot.

Tālāk ir doma aiziet līdz mediterian steps. Kāpt gan pa viņām izdomājam nekāpt, lai paspētu citus objektus un savādāk nav pareizais virziens, uz kuru vajag tālāk. Šeit arī pirmo reizi paveras skats uz otru klints daļu un var redzēt caur dūmaku Maroku. 

Tālāk ejam uz sky walk gibraltar. Godīgi sakot - nekas ļoti īpašs. Man vispār ir bail no augstuma, bet šis pat man neradīja īpašas bailes. Tas stikls nav kristāldzidri caurspīdīgs, tas arī noteikti palīdz nebaidīties uzkāpt. Šeit gan jau vairāk ir makaki, jo blakus ir viņiem mājas un barošanas vieta, šeit atkal jāuzmanās. 

Izlaižam ceļu uz funikuliera augšējo staciju, jo kājām atkal ejot lejā ir vairāki objekti. Nākamais ir 2. Pasaules kara tuneļi, kur atkal ieejas biļete jau ir mūsu nacionāla parka aproce (uz kuras ir kods, kas janoskenē pie ieejas). Tuneļi apmeklētājiem diezgan gari un izvietotas ekspozīcijas.

 Tur ir vēl vieni tuneļi, bet mūsu apmeklējuma laikā tur notiek restaurācija, tāpēc slēgti. Tomēr morish castle gan tiekam iekšā. Neko daudz arī šeit nav ko skatīties, bet var līdz augšai uzkāpt. Tad tuvojas izeja nacionālajam parkam un ar skaidrām norādēm uz pilsētu pa kāpnēm var nokāpt. 

Izejam pa galveno ielu paskatīties veikaliņus. Dabūjam arī magnētiņu suvenīru bodītē, kur mums paveicas, bet var maksāt ar eiro. 

Tad gan uzēdām un dodamies uz mašīnu, jo šovakar Malagā tā jānodod + vēl pa ceļam jāuzpilda degviela. No Gibraltāra uz Malagu ir iespēja braukt pa maksas ceļu un bez maksas. Nezinām, cik taisniba, bet pēc google Maps ir 10€ un 5€ maksa pa maksas ceļiem (atkarībā, cik daudz nobrauc pa viņu gan jau). Izvēlamies bez maksas, lai redzētu mazos piekrastes ciematiņus. Ceļš uz 80 un sākotnēji visu laiku apļi, kur jāpiebremzē. Bet tie arī ir tie kūrorta piekrastes ciemati, kur atpūšas, sauļojas, peldas. Kā mūsu Jūrmala. Nododam bez starpgadījumiem mašīnu, aizved mūs busiņš atpakaļ uz lidostu un izvēlamies vilcienu c1, ar ko braukt līdz Malagas centram. Pirms tam nopērk biļeti pašapkalpošanās stendā uz konkrētu staciju un noskenējot biļeti, var iziet cauri vārtiem uz staciju. Pašā vilcienā ar biļeti vairs nekas nav jādara, kā tikai izkāpšanas stacijā atkal janoskenē, lai tiktu ārā cauri vārtiņiem. Pēc tam braucam vēl ar autobusu un forši, ka google Maps rāda, cik ilgi kavēsies autobuss un kur šobrīd atrodas. Par autobusu biļešu sistēmu viss līdz galam nekļuva skaidrs. Skaidrs ir tikai tas, ka pie šofera var nopirkt vienreizējo biļeti 1,40€ skaidrā naudā vai nopīkstinot karti, tā tiek reģistrēta viņu sistēmā un nākamajā dienā tiek noņemta nauda. Vēl var mēģināt caur EMT Malaga aplikāciju pirkt šo pašu vienreizējo biļeti, bet vai viņa noskenējas pie skenera (kas ir pie priekšējam un otrām durvīm), nav ne jausmas vēl šo baltu dienu. 

4.diena

Gibraltārs

• Devils gap road

•  Apes den

• Iekaramais tilts

• St michaels ala

• Mediterian steps

• Sky walk gibraltar

• 2. Pasaules kara tunelļi

• Morish castle

5.diena - Malaga 

Rītu sākam ar kārtējo kāpienu uz augšu. No mūsu lokācijas visērtāk sanāk sākt ar kalnā esošo Gibralfaro. Tur arī dodamies. Ieejas biļetes var nopirkt paši uz vietas automātos. Izdevīgāk ir pirkt kopā ar alcazaba, ja ir doma arī iet uz to. Studentiem 5€ kopā mums abiem. Pašā cietoksnī iekšā nav īsti daudz ko redzēt, bet visapkārt ir mūris, pa kuru var staigāt, skatīties skatus uz pilsētu. Lai gan neizmantojām, bet zinu, ka ar 35 autobusu var uzbraukt augšā.

Tad dodamies uz Alcazaba un tur jau ir nedaudz vairāk ko skatīties un vairāk laiku tas prasa. Gan nedaudz ekspozīcija, iekšpagalmi un joprojām skats uz dažādām vietām pilsētā no dažādiem sienas vaļņiem. 

Lejā bez maksas tieši pie alcazaba ir romiešu drupas. Pēc Romas šis tiešām liekas piliens jūrā un var visu uzreiz redzēt, ka nav īsti jāstaigā apkārt.

Tad dodamies caur Malagas parku un dodamies uz promenādi. Promenādē dažādi tirdziņi, veikali, kafejnīcas, ielu muzikanti. Aizejam apskatīt pludmali, kur citu dienu var sauļoties. Ļoti forši, ka ir pieejamas tualetes, ir smiltis un ir zāliens starp palmām. Kad gāju sauļoties, izvēlējos zālājā starp palmām, lai būtu nedaudz ēna un nepārkarstu saulē. 

Tā kā mums galīgi apnicis ēst dažādas maizes, tad pamanot poke bļodu kafejnīcu, uzreiz dodamies. Tiešām ļoti garšīgas poke bļodas, visas izejvielas svaigas, garšīga mērcīte, ļoti labi izmēri. Samaksājam 32€, bet tur ir viena lielā porcija ar lasi, viena vidējā, ledus kafija (pa 2,5€) un viņu uz vietas taisīts smūtijs. 

Nākamais apskates objekts ir baznīca Caherdral of Malaga. Iekšā mums nav vēlme doties, bet ir iespēja nopirkt biļeti tikai uz jumtu. Ko nebiju lasījusi- ieeja uz jumtu ir grupiņās noteiktos laikos. Nedaudz pāri 16:00, tāpēc nākamai ieeja ir tikai 17:00. Tikmēr izstaigājām galveno gājēju ielu, aizejam līdz galvenajam laukumam, saldējums un tad nu dodamies uz baznīcu. Par pārsteigumu laikā atnāk darbiniece, noskenē biļetes un visi dodamies augšā. Izskatās, ka ļoti augstu jākāpj, bet īstenībā galīgi nav tik traki. Pastaiga mums sanāk ap 40-45 minutem. Visus uzlaiž augšā, tad pakāpeniski ved apkārt visam jumtam. Var brīvi fotogrāfēties. 

Pašā vakarā norezervēts caur get your gide aplikāciju saulrieta katamarāna kuģitis ar šampanieša glāzi. Katram 18 eur, izbraukšana no Malagas promenādes 20:00. Laicīgi samainam vaučeri pret biļeti, tiekam uz kuģīša. Lai gan pašai pilsētai nav nekādi pārāk skaisti skati, tomēr tāpāt, manuprāt, jebkurš saulriets ir skaists un kuģīša brauciens romantisks. Brauciens ilgs stundu maršrutā turp - atpakaļ. Mums ļoti patika. 

Vakarā izlejam, ka vēletos kādus kokteiļus skaistā vietā. Spāņu kolēģis iesaka uz AC Hotel by Marriott Malaga Palacio jumta ir skaists skats. Kādreiz esot bijis pat lejā jāiemaksā avansa nauda, bet šobrīd tā nav. Rinda gan lejā bija jāstāv, jo apsargi laiž augšā tikai, kad ir brīvs kāds galdiņš. Uzbraucam augšā, saprotam, ka nav brīvs galdiņš pie malas, kur varētu baudīt to skaisto skatu no augšas uz Malagu un sanāk nedaudz nejauki, bet braucam lejā, jo šoreiz uzsvaru gribējām uz skaistā vietā. Apsargs gan dīvaini paskatījās, bet nu neko. Bet citiem gan iesakam, ka vietas ziņā tiešām skaisti skati no augšas. 

5.dienas plāns:

Malaga

• Gibralfaro

• Alcazaba

• Romiešu pilsdrupas

• Malagas promenāde un parks

• Cathedral of Malaga

• Saulrieta kuģītis

•  AC Hotel by Marriott Malaga Palacio jumta terase

Nākamās dienas Rainers strādā, es tikmēr vienu dienu sauļojos un staigāju pa veikaliem, bet pēdējā dienā izvēlējos aizbraukt uz botānisko dārzu. Godīgi sakot, kāds autobuss bija nepieciešams no centra, īsti neatceros, jo paskatījos google maps, kā braukt ar sabiedrisko, cik tālu, kur kāpt ārā. Bija aptuveni pusstundas brauciens un pēc tam 1,5 km ar kājām jāiet gabaliņš. Ieejas biļete pieaugušajiem 5,20 eur, studentiem līdz 26 gadi - 3,10 eur. Izstaigāju aptuveni 1,5-2h. Dažādi augi, skaists skats uz pilsētu, dažas arī ēkas. 

Kopumā esam sajūsmā! Vēl ilgi, esot Latvijā, nespējam atgūties no foršajiem iespaidiem. Laikam visvairāk patika, ka bija gan kalni, daba, gan pludmales, gan vēsture. Noteikti gribētu vēl atgriezties un paturpināt kādu aplīti pa Andalūziju. Laikapstākļi arī lutināja, maija sākums, bet Malagā pēdējās dienās bija par +32 grādi. 

Kopējās izmaksas mūsu gadījumā:

• Auto 75,32 eur (pilna apdrošināšana bez depozīta maksas 3 dienām) + 52,77 degviela

• Viesnīcas 308.7 (skaitot tikai atvaļinājuma dienas)

• Pārtika 299, 67

• Izklaide 220,75

• Apdrošināšana 10,40 (tikai Laurai)

• Lidojums 192,46 (tikai Laurai)

• Suvenīri 12

• Stāvvietas 30,25 

• Transports 9,3 eur 

Kopā: 1158.85€