Portugāle

Lidojums 4:10 stundas, kas šoreiz kaut kā likās super ilgi. Izejam no lidostas un redzam, ka jau priekšā ir Centauro dzeltenais busiņš, no kura mums ir plānota auto īre, bet nomas punkts atrodas ārpus lidostas. Pieskrienam, bet esot jau pilns un jāgaida nākamais, kas izrādas ir 20 minūtes nevis kā visur norādīts, ka pienāk ik pa 10-15 minūtēm. Jau var sāk iepazīties ar Portugāļu absolūtu nesteidzību. Centauro birojā rinda milzīga. Atkal sēžam un gaidam. Šoreiz jāiemaksā depozīts gan par degvielu, gan etoll sistēmu, kas ir elektroniskā sistēma par maksas ceļiem. Kad beidzot esam dabūjuši auto, lai gan šodien bija paredzēts tikai viens objekts 40min braucienā no Lisabonas, pat tas neizdodas, jo ir tāds sastrēgums, ka jābrauc 1:30 h. 

Līdz ar to uzreiz braucam uz pirmo naktsmītni, lai sameklētu, kur beidzot paēstu (jo bez brokastīm jau nekas nav ēsts). Ejam ar kājām līdz galvenajai ielai, lai vismaz kaut nedaudz pastaigātos un tiešām sajūta kā laukos. Te ir milzīgs klusums. Uz galvenās ielas atrodam kafejnīcu, kur paēst un esam vienīgie apmeklētāji, kas liekas ļoti dīvaini. Plus vēl nedaudz, bet smidzinoši līst, līdz ar to - šī diena ir īpaši neizdevusies. Pagaidām Portugāle mums nepatīk. Plus nummuriņā ir mitrs gaiss, kā jau dzirdēts no Portugāles nostāstiem.  

1.dienas kopsavilkums: neko citu nepaspējām kā tikai lidojums, tikt līdz nakstmājām un vakariņas.

2.diena 

Rītu sākam agri, jo šodien diezgan garš pārbrauciens un daudz kas jāpaspēj. Dzīvokļa saimnieks sagatavojis kafiju un augļus, ko ēst brokastīs un izskatās, ka atrodamies Āzijā.

Dodamies uz vietējo Lidlu nopirkt kādus kruasānus uzkodām dienai un ūdenim. Pirmais objekts ir Lapa De Santa Margarida. Turpat uz ielas var atstāt auto un diezgan neliels attālums jāiet līdz objektam, bet pa tādām senatnīgām kāpnēm, kurām arī ir savs šarms. Jāsaka, ka šeit nav norādes uz objektu, vai super daudz tūristi apmeklētu (vismaz šodien). Aizejam līdz trepēm un klintij, iekšā ir kapella (kuru citi cenšas, protams, izmantot kā labierīcību vietu) un skaists skats uz jūru, ko diemžēl diezgan maz var redzēt, jo esam mākonī. 

Tālāk plāns ir doties pa Portugāles skaistāko ceļu N 379-1 ar vairākiem skatu punktiem. Skaistākie skaitās Mirraduro do Portihno da Arrabida, Conventa da Arrabida un Mirraduro do Norte. Pie diviem no skatu punktiem pat piestājam ar cerību, ka tomēr paveiksies un mākonis izklīdīs, taču šoreiz bez izvēles - kopā ar citiem tūristiem paskatāmies mākoni. Pilnīgi varam iedomāties, ka šis tiešām ir skaistākais ceļš, jo vienā pusē klints, otrā okeāns, bet mums joprojām neveicas un esam absolūti mākonī. Nu neko, vismaz uztaisam bildes mākonī.

Braucam uz cietoksni nākamajā pilsētā Forte De Sao Filipe, kas celts 1583.gadā. Lai gan noliekam auto pie forta vārtiem, izrādas, ka tomēr iekšā ir stāvlaukums. Cietoksnis ir bez maksas pieejams un darba laikā strāda arī kafejnīca. Cietoksni var izstaigāt aptuveni pusstundas laikā. Mums atkal nepaveicas, jo no šejienes arī esot labi skati, bet joprojām ar mums ir mākonis un viss ir miglā tīts. Iekšā arī kapella, kur arī mēs beidzot redzam klasiskās balti zilās Portugāles flīzes. 

Tagad gan dodamies tālāk uz Porto Covo, kas sanāk diezgan liels pārbrauciens gandrīz nepilnas 2h. Pa ceļam pamanām pilnu laukumu ar jauniem Volkswageniem. Izskatās jau nu interesanti, tāpēc pat piestājam ātri nofotografēt. 

Porto Covo ir kādreizējais zvejnieku ciemats, kas šobrīd, protams, ir populārs tūristu galamērķis. Speciāli droši vien nav vērts braukt, bet pa ceļam, noteikti iesakām. Ir viena galvenā tūristu iela Rua Vasca da Gama, bet to noteikti nevar palaist garām. Stāvvietu arī atrodam bezmaksas diezgan tuvu galvenajam parkam un galvenajai ielai.

Ieliņa pilna ar veikaliem, kafejnīcām un galvenais - baltām ēkām ar ziliem akcentiem un skatu punkts Mirraduoro De Porto Covo. Šeit daudzi velobraucēji arī atpūšas un ir skaista skatu vieta gan augšā uz klintīm, gan smuki var noiet līdz pludmalei lejā Praia dos Buizinhos. Maza, bet ļoti skaista pludmale un tā kā laiks tiešām nav ideāls, bez mums pludmalē ir tikai vēl 2 pāri un varam beidzot pabaudīt Portugāles skaistumu bez lietus un miglas. 

Paēdam pusdienas Porto Covo kādā kafejnīcā, kad beidzot atbrīvojas viens galdiņš. Ejot uz auto, vēlreiz pabaudām skaisto skatu uz baltajām mājiņām ar zilajiem akcentiem.

Dodamies nākamajā tālajā ceļā (2h) uz Cabo se Sao Vicente, kas ir vistālāk uz dienvidrietumiem esošais punkts kontintālajā Eiropas daļā. Romieši kādreiz uzskatīja, ka tas burtiski ir pasaules gals. Nedaudz aiz Sagres un pirms pašas bākas ceļa malā  izdomājam vēl paskatīties klintis. Šeit interesanti, ka vietām it kā sauszemē ir kritene, kur apakša jau skalojas ūdens, tātad skaidrs, ka visa šī klints ir nedroša. Bet nu tiiik skaisti un beidzot arī mēs kaut ko redzam, ne tikai mākoņus un miglu. 

Pie bākas visi atstāj auto ielas malā un visi kaut kā atrod vietu. Ir divi nelieli treileri, kur var nopirkt kaut ko uzkost/ padzert un pilns ar cilvēkiem, kas gaida saulrietu, pat daudzi fotogrāfi ar nopietnām fotokamerām. Pašā bākā nevar tikt iekšā, jo tā joprojām strādā,bet arī apkārt ir ļoti skaisti skati. Pirms saulrieta bāka izskatās ļoti fotogēniski kā nekā klintis paceļas pat 75 m no ūdens. 

Šeit gan izvēlamies nesagaidīt saulrietu, jo gribam vēl nedaudz paskatīties Sagres fortress. Šeit ir ļoti daudz stāvvietas bezmaksas, kur atstājam auto. Sagres fortress gan ir ciet jau (vaļā laikam līdz 17:30) un tikai pavērojam kā vietējā pludmalē sērfotāji mācās sērfot un sagaidam saulrietu. Šeit saulrietu gaida daudz mazāk cilvēku kā pie bākas, tāpēc ir daudz mierīgāks.

Pārbraucam uz Lagos, kur mums ir nakšņošana un dodamies uz vecpilsētu izdzert kādu kokteili. Šeit sestdienas vakarā dzīvība tiešām kūsāt kūsā. Pilnas kafejnīcas un bāri, bet paveicas arī mums atrast brīvu galdiņu un dzērieni pa 5€ kafejnīcā, kur laimīgās stundas ir 24h. 

2.dienas kopsavilkums:

• Portugāles skaistākais ceļs N 379-1 ar skaistiem skatu punktiem - Mirraduro do Portihno da Arrabida, Conventa da Arrabida, Mirraduro do Norte

• Porto Covo ar Mirraduro de Porto

• Cabo se Sao Vicente

• Sagres fortress

• Lagos vecpilsēta vakarā

3.diena 

Sākam dienu ap 9:30 šorīt. Tā kā viesnīca atrodas tuvu vecpilsētai, atstājam auto pie viesnīcas un dodamies kājām sākumā ar domu tikai uz fortu un pils sienu, un tuvāko pludmali, bet tad netīšām sagadījās, ka izgājām visu plānu ar kājām, jo katra nākamā pludmale bija tikai pārsimts metrus uz priekšu. Bet par visu pēc kārtas. Sākumā izejam klusu vecpilsētas daļu, kamēr tūristi guļ svētdienas rītā. 

Tad nākamais plānā ir castle of Lagos un Fortaleza De Lagos. No pils ir palikusi tikai siena. Fortā no 10:00 var tikt iekšā. Ieeja ir bezmaksas, tikai jāpasaka darbiniecei, no kuras valsts esam. Lai gan pilsētas daļā likās, ka šodien mākonis/ migla mūs netraucē, tomēr, atnākot līdz piekrastei, saprotam, ka migla tepat vien ir un atkal neko nevar redzēt. Fortu arī var izstaigāt 10-15minūtes, īpaši, ja nevar redzēt smukos skatus apkārt. 

Tad tuvumā ir pirmais apskates punkts Beach estudantes. Noejam paskatīties gan klinšainos pludmali, gan tuneli starp pludmalēm, gan tiltiņu pār klinti un nelielas arkas, kur safotografēties. Vispār interesanti, jo šī arka ir, protams, mākslīga tilta rezultātā, bet pēc kartes izskatās, ka tā māja ir privātmāja. Šeit sākumā arī joprojām nedaudz migla un mākonis, bet pēc tam tiešām noskaidrojas laiks. Pie šīs pludmales vienīgās ir maksas stāvvieta. 

Šeit klintīs var redzēt daudz krabīšus un atrast arī dabiskus klinšu arku veidojumus, kur smuki safotografēties. 

Tālāk liekas, ka varētu iet atpakaļ uz auto, bet tā pludmale tik tuvu, ka neliekas loģiski uz dodamies uz Praia dona Ana. Šeit ir arī iespēja pieteikties tūrēm uz alām, pēc atsauksmem lasīju, ka forši, jo dod līdz ar to privātu laivu un maksā 20-25€/ personu stundu brauciens, kas izskatās foršāk, jo pie cietokšņa bija pilnas laivas ar tūristiem un tāda pati cena, bet tālāk būs vēl viena vieta, kur var braukt tūrē ar to pašu firmu, bet, cik mēs dzirdējām, tāda pati cena, bet pusstundu tikai pa tuvākajām vietām. Bet vispār pludmale atkal citādākā un atkal var tikai priecāties par skaistajām klintīm. 

No šejienes beidzot uzejam īsto taku, kur sākas Ponta da piedade. Skaista koka laipa, kur var apbrīnot klintis, pludmales un ļoti ērti arī pārvietoties. Daudz papildus atzari uztaisīti, kur vērot kādu skaistāku skatu uz klintīm vai pludmalēm. Kad nonācām uz šīs takas/ laipas tad tiešām vairs nebija vērts doties uz auto, tikai uz priekšu. Bet šeit gan visur ir bezmaksas stāvvietas, ja vien atrod sev vietu, jo pilns ar tūristiem.

Skati no šīs takas visapkārt ir tādi, ka telefonu grūti nolikt nost, jo visapkārt ir skaistās klintis, okeāns un nākamais skats viens par otru labāks. 

Dodamies tālāk uz populārāko pludmali Lagosā ar skaistāko skatu pēc instagram bildēm- Praia Camilio. Populārs skats ir no kāpnēm no augšas uz pludmali. 180pakāpienus zemāk uz leju ir pati pludmale. Skats no trepēm tiešām ir iespaidīgs un var uzņemt skaistas bildes un ne velti interneta vidē ir populārs. Šeit pirmo reizi ir grūtāk atrast brīdi, kad ir mazāk cilvēku.

Noejam, protams, līdz pludmalei lejā. Pati pludmale nav tik skaista, kā bija iepriekšējās, mūsuprāt, ļoti šaura un apkārt esošās klintis nav tik iespaidīgas.

Tālāk paliek aiziet līdz Miraduro Lagos - São Gonçalo De Lagos, kur lejā var ieraudzīt alas, jākāpj pa ļoti stāvām trepēm lejā. Šeit ir tās pašas firmas alu tūre nopērkama ar laiviņām, bet jau tikai 30 minūtes un tie paši 25€/ cilvēkam, tāpēc šeit neisakām sākt savu tūri. 

Tad aizejam līdz pašam galam pie bākas un apbrīnojam skatus.

Tad gan dodamies atpakaļ visu ceļu, bet joprojām pa koka laipu, kā arī atrodam pašu takas sākumu, tāpēc atzīmēšu jums arī viņu. Gan atzīmēju google maps īsto punktu, gan bildi, kā izskatās takas sākums maps. me kartē. 

Pēc šādas neplānotas pastaigas, protams, ka ēst uzreiz gribas kārtīgi, tad nu noteikti ķeram, ko varam.

Ar paēšanu pilsēta, pastkartīšu sūtīšanu uz mājām un citām lietām, mēs izgājām no viesnīcas 9:00 un atpakaļ bijām 16:00. Daudz ilgāk kā bija mans plāns, bet noteikti bija to vērts, iesaku ieplānot vismaz pus dienu šim. Tālāk vēl paspējam vēl vienu pilsētiņu ar ļoti skaistu vecpilsētas daļu - Ferragudo. Bezmaksas stāvvietu atrodam nedaudz pirms vecpilsētas. Tā kā kartē šī stāvvieta netiek uzrādīta, tad norādīšu arī jums šo.

Sākumā tuvojamies tiltiņam, kuram otrā pusē jau var redzēt skaistās, baltās pilsētas mūrus. 

Pārejot pāri tiltiņam, ir jau pilns ar kafejnīcām un bāriem, bet bez mērķa ejam pastaigāt pa vecpilsētas daļu, neskatoties ielas vai nosaukumus. Skaistas baltas mājiņas, ar dažādu krāsu akcentiem, zils, dzeltens pārsvarā.  Pat rokturi durvīm ir tādi, ka vērts fotografēt. Visskaistākā iela ir ar ziediem malā un pāri ielai un no abām pusēm baltās mājas ar dzelteno un zilo akcentu. Vakarā nav grūti sagaidīt, kad citi tūristi nebūs un nofotografēties. 

Tad gan dodamies uz veikalu sapirkt gardumus vakaram, jo šodien laicīgi sanāks būt viesnīcā. Iegājām Intermarche veikalā un bijām šokā, cik daudz tur var nopirkt visādus labumus- jau gatavos ēdienus, augļus utt, kas nu kuram tīk pie sirds. Lai gan iepriekšējās dienās mums nebija super veiksmīga pieredze ar nakšņošanas vietām, šī mums tiešām patīk. 

3.dienas kopsavilkums:

• Castle of Lagos

• Fortaleza De Lagos

• Beach estudantes

• Koka laipa gar daudz apskates objektiem:

  •  Praia dona Ana

  • Praia Camilio

  • Miraduro Lagos - São Gonçalo De Lagos

  • Bāka jeb Farol da Ponta Piedade

• Ferragudo

4.diena

Sākam agri rītu, lai 8:00 jau būtu brokastīs un pēc tam varētu sākt pārgājienu Seven Hanging Valley trail, kas esot viens no skaistākajiem pārgājieniem Portugālē. Atkāpe no redzētā un piedzīvotā -lai gan brokastis ir iekļautas cenā un ir pieejams kafijas automāts, joprojām nesaprotu, ko viņi dzer kā kafiju, jo arī šī ir nedzerama, ja dzer kafiju ar pienu tikai. Vēlāk no māsas noskaidroju, ka viņiem mūsu izpratnē kapučīno saucas citādāk - visticamāk Garoto.

Šodien īsti nezinu, ko sagaidīt. Šo pārgājienu esmu gaidījusi no pirmās dienas, jo solās būt varen iespaidīgs, bet par nelaimi, tieši šodien sola negaisu. Nu tā, ka brīdinājumi lec ārā katru reizi, kad apskatos laikaspatākļu dažādās aplikācijas un vietnēs. Es netaisos padoties, saku vīram, lai gatavojas visādiem laikapstākļiem, jo šo es gribu noteikti un iesim kaut pa lietu. Šis paziņojums viņu nepārsteidz un neesam jau atbraukuši čīkstēt par lietu. Atbraucot uz stāvlaukumu, tomēr pārģērbjam no garām biksēm uz šortiem, jo tomēr silts, paņemam savas decathlon mazās mugursomiņas ar uzkodām, ūdeni un lietusplēvi un dodamies ceļā. Stāvvieta ir bezmaksas pie Praia Marinha un no rīta vēl super tukša (esam tur ap 9:00). Tālāk jau atliek vien doties ceļā. Uzreiz jau paveras skaistu klinšu skati, ka atkal grūti saprast, kuras klintis vēl nav nofotografētas.

Taka visur ir iezīmēta ar dzeltenu/ sarkanu karodziņu un nomaldīties īsti nav iespējams. Netālu jau no sākumpunkta ir vieta, kur ir no klintīm sirsniņa, ja labi izdodas nofotografēt (37°05'18.4"N 8°24'57.0"W).

Taku var beigt iet daudzos posmos, piemēram, jau Benagil vai pie bākas. Iespējams vēl tālāk arī iet par mūsu galapunktu, kas ir Praia do Vale De Centianes. Pie bākas arī iespēja beigt pārgājienu, bet tomēr kaut kā gribas pabeigta darba sajūtu un dodamies līdz plānotajam galam. Takas laikā ir daudz kritenes jeb caurumi klintīs, kas izveidojušies, kur apakšā skalojas ūdens. Mums pašiem vissmukākā takas daļa tieši liekas līdz Benagil, visvairāk reizes apstājāmies apbrīnot klintis un alas. 

Te nedaudz jāpastāsta vairāk par Benagil cave. Tas, protams, ir viens no svarīgākajiem punktiem šajā takā, ko man arī daudzi ieteica, izdzirdot, kur mēs brauksim. Taču kā par nelaimi, tieši 2024.gada augustā stājās spēkā jauni noteikumi un tur vairs nevar izkāpt no laivas/kajaka/supa, kas bija tieši tas, kā tika iegūtas tās super smukās bildes. Šobrīd ir milzu sods, ja kāds cenšas iepeldēt no tuvākajām pludmalēm, motorizētas laivas šeit var iebraukt uz 2 min, kajaki un Supi uz 7 min. Nezinu, kurš skaita laiku, bet nu kā jau rakstīju - laikapstākļi nebija diez ko atbilstoši šādai apskatei no apakšas. Tieši redzējām, kā iepeld viena laiva, super lieli viļņi, ka tā laiva pat nepaspēja iepeldēt, kad uzreiz brauca ārā. Vai viņiem no šādas ekskursijas būs paliekošas atmiņas? Drīzāk mieles par lielo naudu, ko tur prasa par šādu laivas braucienu uz Benagil cave. Kopumā pastaigas maršrutā tieši sanāk šķērsot vietu, kur var nopirkt laivu tūres uz Benagil cave, par to atsevišķi nav jādomā. 

Atpūtas soliņi gan parādījās tikai pašās beigās tuvāk bākai un pēdējai pludmalei. Kad nonācām takas galā, zinājām jau, ka sauksim taksi. Sākumā plānojām caur Bolt drive, bet beigās sanāca caur Uber, atpakaļ ceļš nepilni 6€. Atbraucot atpakaļ, stāvvieta jau tagad, protams, pārpildīta un kāds kļuva nedaudz laimīgāks, ka mēs atbrīvojām vietiņu. 

Mūsu pastaigu maršruts izvērtās nedaudz vairāk par 8km un 4 stundas. 

Nākamā pludmale bija tāda, ko Laura vismaz pēc bildēm un apraksta nu ļoti gribēja redzēt Praia da Falensia. Skaitās viena no labākajām Algarves pludmalēm un 3 labākā Eiropā un 12.vietā pasaulē (pēc Tripadvisor), turklāt pludmalē visiem pietiks vietas, jo ir 8 km gara. Pie pašas pludmales klints augšā pat pēcpusdienā viegli atrodam bezmaksas stāvvietu. Šis skats uz interesanto klinšu formu un krāsu tiešām liek elpu aizrauties, ka var būt tik skaisti, tās klintis un vējš rada tik skaistus viļņus. Noteikti iesakām. 

Pavadījām te kādu stundiņu, apbrīnojot klintis un nedaudz atpūšoties smiltiņās uz sava dvieļa, bet ir arī iespējams izīrēt pludmales krēslus. Tā kā sākās liels vējš un vēsāk, tad paspējam vēl doties uz Faro. Atrodam tuvu vecpilsētas daļai ielu, kur var nolikt auto bezmaksas, kaut gan apkārt ir daudz maksas stāvlaukumu un ielu. Dodamies virzienā uz promenādi pie ostas un vecpilsētas daļu. Pie ostas jau var redzēt kā laižas lejā lidmašīnas uz tuvumā esoši lidostu.

Vecpilsētas vārti arco da Vila ir rekonstrukcijā, bet pa tiem ieejot ir vecpilsētas daļā. Ļoti skaisti, katedrālē pa 5€ var tikt iekšā, ja vēlas, bet tā kā neizskatās augsts tornis un mums patīk kāpt augstos torņos visur, tad šoreiz nekāpjam. Vecpilsētas centrā aug arī laima koki. Izejam aplīti līdz otriem pilsētas vārtiem Arco De Rapouso.

Šeit sākas ceļojuma daļa, ko droši vien citi normāli neveiktu. Mums priekšā ir pārbrauciens līdz pat Aveiro, jo tur šobrīd studē Lauras māsa, kas ir aptuveni nepilni 500 km un vairāk nekā 4 stundu brauciens. Tāpēc šovakar naktsmītne jau ir paņemta stundas jeb 100km braucienā uz Aveiro pusi, lai nākamajā dienā mazāk laika jāpatērē ceļā. 

4.dienas kopsavilkums:

•  Seven Hanging Valley trail

• Praia da Falensia

• Faro

5.diena

Tātad dienas pirmā puse ir pārbrauciens ilgs un garš. Lai pārbrauciens būtu nedaudz vieglāks, ir plānā trīs objekti - Almoral castle, Grota da Mira Aire un Batalha monastrey. Pa ceļam beidzot tiešām gribas ēst jau brokastis un nezināmā, normāla izmēra ciematā iebraucam pameklēt kādu kafejnīcu. Stāvvietu izdodas diezgan ātri atrast bez maksas, dodamies uz galveno ieliņu. Skaists, bet nu ļoti kluss. Kafejnīcu atrodam un lai gan gribējām brokastis, ir jau pusdienas laiks gandrīz jeb 12:30 un tā kā kafejnīcā ir ne tikai sviestmaizes, bet arī Poke bļoda, paņemam to katrs. Šis jāpiemin tāpēc, ka kafejnīcā pēc tam par to bija vēl ilgi jādiskutē vietējiem. Tātad kafejnīcā ir tikai vietējie iedzīvotāji, kas laikam līdz šim nemaz nebija pamanījuši tādu. Kad mums pasniedza poke bļodas, vietējie prasīja, kas tas tāds, viens arī pasūtīja, ienāca atkal cits vietējais un diskusija atkal turpinājās. Lai gan nekam nebija cenas pievienotas- par divām poke bļodām, svaigi spiestu apelsīnu sulu un kafiju kopā samaksājam 20,50€, kas ir ārpus lielo pilsētu cenas, taču kā īsti sauca šo pilsētu vai kafejnīcu, diemžēl neatzīmējām pat. 

Pie Almoural castel ir pieejama bezmaksas stāvvieta un esam dažas minūtes pirms pusdienas laika beigām (no 13:00-14:30 viņiem ir pārtraukums). Šeit ir interesanti, ka uz pili var nonākt, bet tikai ar laiviņu, kur maksā 4€/ katram un jāmaksā tikai skaidrā naudā.

Uz salas jeb pilī dod laiku pavadīt aptuveni 40 minūtes, ar ko pilnīgi pietiek gan pils, gan torņu apskatei jeb mēs paspējām jau 30 minūšu laikā gan paskatīties, gan safotografēties. Jau izkāpjot no laiviņas, ir interesanta taciņa augšup, gan pirms pašas pils ir kaktusu neliels stūrītis. Daba katrā ziņā arī ļoti interesanta.

Var uzkāpt līdz pilij, paiet nedaudz pa mūri, kam nav bail, jo nekādas norobežojošās margas nav pieejamas, kā arī uzkāpt vienā tornī, kur iekšpusē ir neliels vēstures apraksti arī. Katrā ziņā mums patika, tomēr kaut kāda sava īpašā sajūta noteikti šeit bija, plus vismaz šajā sezonā, šeit noteikti ir maz tūristi. Speciāli nezinu, vai ir vērts braukt, bet pa ceļam, noteikti!

Tālāk dodamies uz alām Grutas de Mira de Aire. Lai gan tuvākajā apkārtnē ir divas alas, tomēr lasīju, ka šīs ir lielākās. Arī šeit pieejama bezmaksas stāvvieta. Ierodoties, ap 15:50, uz pulksteņa pie kases rādās, ka nākamā ekskursija ir 18:00, bet izrādas, ka tā nav taisnība un tuvākā būs jau 16:40, saka darbiniece. Šeit gan nedalās studentu biļetes, visi pēc 11 gadiem ir pieaugušie un maksā 8,40€ pieaugušajiem. Es biju lasījusi, ka jālejupielādē bezmaksas aplikācija, lai būtu angliski, bet laikam mūsu grupā bija pietiekami daudz ārzemnieki, lai gids stāstītu gan portugāliski, gan angliski. Ekskursijas sākumā ir 10 minūšu filma un tikai pēc tam ekskursija uz pašām alām. Kopējais ilgums ir ap 1h un jānokāpj lejā 683 pakāpieni, taču ir labā ziņa, ka augšā tiek, braucot ar liftu. Ekskursijas beigās esam, pēc gida stāstījuma, 90 metru dziļumā. Lai gan šīs nav pašas skaistākās alas, kurās esam bijuši, tomēr ļoti lielas gan, kādas citas nebija. Mums patika un kaut kā to garo pārbraucienu jau vajadzēja īsināt.

Diemžēl trešo ieplānoto objektu nepaspējām, bet vismaz bildēs izskatās iespaidīgi. Nu un šeit mēs tikai garajā pārbrauciena dienā sapratām, ka blakus iet lielais ceļš. Izrādās, ka visām navigācijas lietotnēm esam uzstādījuši izvairīties no maksas ceļiem un iespējams, ka kādu no iepriekš nosauktajiem laikiem vai km būtu daudz mazāk, bet samaksājuši naudu. Līdz ar to noteikti iesaku pārbaudīt, kā jums rāda navigācija gan ar maksas ceļiem, gan bez. Jo savādāk šis pārbrauciens bija pa lieliem laukiem, mazie ceļiem, ciematiņiem un daudz apļiem un lēniem braucējiem. Bet vispār ir sajūta, ka viņi paši īsti neizmanto maksas ceļus un brauc apkārt. Saprotam, ka līdz Aveiro var ietaupīt stundu laika un samaksāt ap 10€, tā kā ir vakars, neko nevaram zaudēt, turpinām vien braukt pa bezmaksas ceļiem šodien. Bet nu ir arī pluss, ka esam redzējuši, kā notiek dzīve ārpus lielajām pilsētām, kā es saku - ekskursija un iespaidiem. Ar to arī dienu noslēdzam, nonākot Aveiro pie māsas. 

5.dienas kopsavilkums:

• Almoral castle

• Gruta de Mira de Aire

6.diena 

Lai gan ārā līst, savus plānus netaisāmies mainīt. Beidzot brokastīs uztaisam putru, kā nekā nakšņojam pie māsas un viņa izved mūs ekskursijā līdz Aveiro centram, kur ir visi slavenie tiltiņi un kanāli. Lai gan saucās mazā Venēcija un šeit arī ir tūres ar laivu pa kanālu, šeit es noteikti negribētu. Pirmkārt, pēc Venēcijas tiešām tas nav tas pats. Otrkārt, laivas ir lielas un nešķiet, ka skats no kanālā ir to vērts. 

Pagaršojām kādā kafejnīcā pasta del natas, kas, protams, nenoliedzami šādā rīta stundā ir ļoti gardas.

Dodamies atpakaļ uz auto, kas palika pie māsas dzīvokļa un visi trijatā dodamies uz Fishermans quarter jeb Costa Nova do Prado. Tā ir vieta, kur daudzi dodas atpūsties pie ūdens un nodarboties ar dažādiem ūdens sporta veidiem, bet populāras ir mājas ar vertikālām svītrām. Pirmās mājas, ko pamanām ar šādām svītrām ir bagātnieku mājas (vizuāli), kas cenšas iekļauties šajā stilā, bet īstās ēkas ir centrā vesela iela. Šīs ēkas izskatās speciāli šādi krāsotas tieši ielas puse, jo visa fasāde šāda nav.

Noteikti labākā laikā, kā mums gadījās, var iet uz pludmalēm atpūsties. Stāvvietas bezmaksas arī ir pilnīgi visur, vismaz, kur mēs redzējām. Tālāk izlaižam māsu atpakaļ Aveiro, lai iet studēt un šoreiz pa maksas ceļu dodamies uz Nazare. Daļa ceļa bija ar elektrisko sistēmu, otra daļa bija pa manuāli maksājamo ceļu jeb, iebraucot šajā ceļa posmā, jāpaņem biļete un izbraucot āra par šo posmu ar karti vai skaidrā jāsamaksā, uzrādot biļete. Mūsu gadījuma sanāk 11,40€ par manuālo daļu un pāris eiro no elektroniskās sistēmas. Šādi ietaupījām stundu laika, kas šoreiz bija īpaši svarīgi. Atrodam atkal auto bezmaksas stāvvietu (pie Nazare bibliotēkas nebija jāmaksā - R. Grupo Desportivo Os Nazarenos, 2450-106 Nazaré, Portugal) un dodamies sākumā uz pludmali, kas ir lejā klintij Praia da Nazare. Nosaukums radies pēc Bībeles Nācarete 4.gs. Viens no slavenākajiem zvejnieku ciematiem, kas tagad ir slavens ar lielo viļņu sērfošanas vietu. Viļņi tiešām ir lieli kā nevienā citā pludmalē. Tā kā cilvēki vienmēr grib pieiet tuvāk, lai nofotografētos, tad pludmalē aktīvi strādā uz kvadracikliem darbinieki un pūš svilpi, lai tūristi neiet tik tuvu viļņiem un nebūtu bīstami. Šajā pludmalē tas mitrums no viļņiem nāk pa gaisu arī pludmalē, ka pēc dažam minūtēm šeit jau ir visa seja sāļa. 

No šī brīža ceļojumā mums ir mazāk bildes, jo pārkonvertējot no iphone uz windows datoru, tās tika sabojātas un neviens no mums nepamanīja, ka daļai bilžu ir bojājumi un no telefoniem tika dzēstas. Īsumā, bija daudz lietas, ko safotografēju speciāli jums, bet tās nu ir zudušas, bet nu vismaz kaut kas ir pieejams tomēr. Tātad pludmalē var redzēt gan tradicionālās zvejnieku laivas, gan mēdz vēl būt, ka kāds saulē žāvē zivis. Lai gan nav vairs sezona, tomēr vienu onklīti, kas pieskata savas saulē kaltētās zivis tomēr ir un arī šo Nazare burvību tomēr ieraudzījām.

Tālāk ilgi nevarējām izdomāt, vai augšā braukt ar funikulieri, kāpt ar kājām vai iet uz auto un braukt ar auto. Tā kā gribējām redzēt vienas šūpoles, tad sanāca tomēr kāpt ar kājām. Sākumā diezgan stāva iela, vēlāk kāpnes un tiešām gandrīz jau esot augšā ir skaistas šūpoles (Baloico da Ladeota) ar skatu uz Nazare. Šūpoles ir bezmaksas un ļoti skaists skats, vismaz mums netrāpās arī, ka būtu kāda rinda. 

Tad gan kāpjam augstāk līdz pirmajam skatu punktam Vista panoramica sobre a Nazare. Šeit augšā ir vairāki skatu punkti līdz Farol da Nazare. Kad uzkāpjam augšā, tad saprotam, ka labāka ideja bija atstāt auto lejā, jo šeit vienkārši ir milzu sastrēgums, kur visi stāv un nekur netiek. Pa ceļam vēl ir ēdināšanas treileri, bet īsti bez nojumītes, taču rinda pamatīga. Baudot skatus jau uz pašu fortu, lēnam dodamies līdz pašam galam. Pirmo reizi liekas, ka ir ļoti daudz cilvēku. 

Pašā galā ir forts ar nelielu bāku un iekšā muzeju par sērfošanu. Ieeja 2€ un dodamies iekšā. Nolemjam sākt ar skatu no paša gala uz skaistajiem viļņiem, tāpēc dodamies augšā un vēlāk iziesim ekspozīciju lejas stāvā. Pie maliņas jau stāv aptuveni 3 rindas ar cilvekiem. Labi, nostājamies arī un gaidam, kad kāds samainīsies. Nostāvam 15-20 min un neviens nav nomainījies. Mūsu izpratnē visi paskatās viļņus, safotografē, safilmē un dodas prom. Bet nu laikam kaut ko nesaprotam. Spītība neļauj doties tālāk, jo arī gribam labākos kadrus ar viļņiem. Par laimi tomēr viens pāris dīdās prom un mēs tiekam pirmajā rindā. Un tagad beidzot saprotam, kas īsti te notiek. Šodien ir pietiekami lieli viļņi, ka viens sērferis ar savu komandu gaida lielo vilni, lai sērfotu. Šie visi cilvēki gaida un fano un nekur nedodas. Ir fotogrāfs no sērfera komandas, ir fani, kuriem no aizmugures rindām pienes bulciņas un viņi sēž un gaida. Mēs gan safotografejam, safilmējam skaistos viļņus un dodamies apskatīt ekspozīciju.

Tā arī daudz paika pavadījām Nazare - vairāk kā pus dienu, kaut gan plāns bija daudz vairāk paspēt. Lai gan gribējām vēl Nazare paēst, bet kaut kā mums tur nesanāca. Izdomājam vēl mēģināt līdz tumsai paspēt uz Obidos skaisto viduslaiku ciematiņu. Tā bija apdzīvota jau pirms romiešu ierašanās šeit un pilsēta uzplauka, kad karalis Dins to piedāvaja savai sievai karalienei Izabelai 13.gs un šī vieta kļuva par Casa das Rainhas (karalienes muižas daļu). Tas ir viens no galvenajiem iemesliem lielajai baznīcu koncentrācijai šajā daļā. Te var redzēt labi saglabājušos pili sienās un visas ielas ar baltām mājām. UNESCO kultūras mantojums, ko iecienījuši grāmatu cienītāji. Sākumā, kamēr sapratām, no kuras puses vispār var piekļūt un ka tur noteikti būs slikti ar stāvvietām, kad sapratām īsto pusi, kur piekļūt, jo pilsētai visapkārt ir cietoksnis. Atrodam vienu kafejnīcu ceļa malā, kur var nolikt auto un it kā nav ierobežojumi, ka tikai kafejnīcas viesiem. Tad ar kājām dodamies nelielu gabaliņu līdz Obidos ciematiņam. Viņš tiešām ir pasakains, kā no viduslaikiem. Visas ieliņas, kafejnīcas, pat veikali izskatās autentiski, ka visu gribas nofočēt. 

Viņiem ir interesanti, ka šeit ir daudz grāmatu mīļi, tāpēc daudzi grāmatu veikali. 

Aizejam līdz pilsētas galam līdz pašai cietokšņa malai, kad romantiski ieslēdzas gaismas pilsētā, jo tumsa tomēr mūs ir panākusi. Te noteikti var klīst pa ieliņām un apbrīnot šo skaistumu, kaut gan pilsētiņa nav liela. 

Nopērkam šeit arī suvenīrus uz mājām vietējā konservu veikaliņā, kas izskatās super autentiski. Lidostā vēlāk redzējām šos pašus konservus, bet cena bija līdzīga. 

Lai gan gribējām vēl paspēt uz smukām vietām Peniche, tomēr dodamies uz nakšņošanas vietu, jo viesnīcas saimnieks jau mūs gaida un vispār ir tiešām tumšs. Atrodam vakariņas Miramar, kur paņemam lielu jūras velšu plati ar pupiņām uz diviem, bet beigās vajadzēja ņemt tikai vienam, jo nu šito mēs nevaram apēst. Ir jau ļoti vēls šodien un ar to arī dienu noslēdzam. 

6.dienas kopsavilkums:

• Aveiro

  • Aveiro centrs ar tiltiņiem un kanāliem

  • Fishermans quarter jeb Costa Nova do Prado

• Nazare

  • Praia da Nazare

  • Tradicionālās zvejnieku laivas

  • Saulē kaltētas zivis

  • Baloico da Ladeota

  • Vista panoramica sobre a Nazare

  • Farol da Nazare

  • Nazare bāka/forts 

• Obidos

7.diena 

Sākumā cenšamies paspēt nokavēto no Peniche. Sākumā braucam uz Belael view - skats labs un tā kā esam no rīta, pilns ar busiņiem ar sērfa dēļiem, kas brauc jau ķert pirmos viļņus ar sērfa dēļiem. Šeit arī it kā liekas, ka visas stāvvietas ir maksas, bet tieši pie viena rotācijas apļa ir neasfaltēta iela, kur nav nekādas zīmes, kas neļautu stāvēt. Dodamies tālāk gar piekrasti uz cabo cavoeiro Peniche. Vispār jau arī gar piekrasti visas vietas ir ļoti smukas, klintis dažādas, ka varētu jau stāties visās, bet nu šoreiz laiks mūs spiež doties tālāk noteikti. Šeit galā ir bāka, stāvvieta un ļoti interesantas klintis ar milzu plaisām. Izrādās, ka Peniche kādreiz bija nevis pussala, bet sala. Šeit kādu laiku vērojām, kā pret klintīm sitas viļņi, kas reizēm ir ļoti augsti. Kaijas arī gaida īsto vilni.

Tālāk dodamies uz Azenhas do Mar viewpoint. Izvēlamies atkal bezmaksas ceļu gar piekrasti, jo par maksas ceļu laika ziņā var ietaupīt tikai nedaudz vairāk par 10 minūtēm - līdz ar to no bākas vairāk kā stunda ceļā atkal. Pie šī skatu punkta ir stāvvieta, bet vien kādām 10 mašīnām, līdz ar to diezgan liela grūstīšanās uz ceļa pie šī skatu punkta. Toties sataisīta skaista pastaigu taka un neliela platforma. Pilsētiņai nosaukums tulkojas kā “jūras vējdzirnavas”. Kādreiz tas pelnīja bagātību, izmantojot okeāna spēku, izmantojot ūdens dzirnavas. Šobrīd skaists skats uz balto mājiņu pilsētu ar skaistajiem jumtiem, kas uzbūvēts klints malā un sitas viļņi pret klinti. 

Nākamais apskates objekts, kas atrodas netālu, ir slavenais Roka rags jeb kontinentālajā daļā tas ir tālākais rietumu punkts. Šeit mēdzot būt pat par 10 grādiem vēsāks kā Sintrā, apmācies un miglains. Šeit ir diezgan daudz bezmaksas stāvvietas. Šeit noteikti būs daudzi tūristu bari, īpaši ar autobusiem. Jāsaka gan godīgi, šis apskates objekts mums sajūsmu neizraisīja, daudzas citas vietas piekrastē patika daudz labāk. Bet nu ķeksītis dzīvē jāizpilda, lai ir ko atcerēties. Kā jau rakstīju, daļa bilžu ir zudušas, tāpēc grūti šoreiz attēlot īsto situāciju. 

Tālāk gan steidzamies uz šīs dienas svarīgāko daļu - Sintru. Sintra in Portugāles monarhu mājvieta un lieliska pilsēta ar vēsturiskām savurpmājām uz pakalna. Viens no populārākajiem dienas braucieniem no Lisabonas - kultūras, dabas un vēstures apvienojumu. Sintras raksturojums ir romantiski dārzi, skaistas pilis un unikāls arhitektūras stilu apvienojums. Šeit ir diezgan grūti orientēties, kur drīkst braukt, kur drīkst likt auto, bet nu kaut kā mums pat izdevās bezmaksas nolikt, kur jāiet diezgan liels gabals līdz pirmajam objektam, bet mums dienas vidū bija tāds sastrēgums, ka ilgāk būtu braukuši meklēt tuvāk vietu, nekā gājuši kājām. Jau noliekot auto, ir pilnīgi uztverams šīs pilsētas šarms, kas nav bijis nevienā citā vietā līdz šim.

Mūsu pirmais objekts ir plānots Quinta da Regaleira — mistisks īpašums ar pili, kapellu un greznu parku ar ezeriem, grotām, akām un strūklakām. Vissvarīgākais šeit ir Initiation Well — spirālveida kāpnes, kas nolaižas zemes dzīlēs un kuras esot izmantotas slepeniem masonu rituāliem. Šeit, protams, iesakām pirkt biļetes internetā iepriekš, bet es jau zināju, ka mēs nevarēsim paredzēt precīzu ierašanās laiku. Sākumā jāsaprot, kura rinda ir uz ko, jo viena rinda ir uz biļešu iegādi, otra uz konkrēto ieejas laiku (ik pa pusstundai). Gribējām pikt biļeti pie kases, bet tieši pirms mums nopirka pēdējo biļeti uz tuvāko laiku, kad var ieiet, bet interenetā vēl tirgoja. Tad nu pirkām internetā (ar papildus komisiju) un gājām stāvēt otro rindu uz ieeju. Sākām ap 15:30 un parkā pavadījām ap 2h, cenšoties izstaigāt visu pēc kartes. Mums šī vieta atgādināja tādu vietu, kas saglabājusies no pasaku grāmatām, kur mežā ir skaistas pilis. Viss ir tik zaļš, skaists, un ēkas tik greznas. 

Protams, uz pašu populārāko vietu ir rinda pamatīga, kāpiens ir uz leju un darbinieki visu laiku uzsver, ka jākustas uz priekšu un nevar apstāties. 

Un pats pēdējais ir lielā pils, kura no ārpuses liekas īpaši grezna, iekšpusē gan līdzīga daudzām citām.

Tad gribējām vēl no ārpuses paskatīties Penas pili, kas ir kalna galā, bet saprotam, ka, pirmkārt, tūlīt jau veras diemžēl ciet, otrkārt, uzvest var tikai speciālie transporti (ar atļaujām), kas grib ļoti daudz naudas nokāst, uz ko neesam gatavi parakstīties (ap 40 eur). Tad nu dodamies tālāk, lai vēl uz saulrietu paspētu uz piekrasti - Boca do inferno, kas ir klints arkas veidojums, bet burtiski tulkojot esot elles mute. Sākumā liekas, ka būs jāmaksā par stāvvietu un arī tad visas vietas ir aizņemtas, bet blakus ieliņā (R. Visc. Olivais) atrodam legālu bezmaksas stāvvietu un skrienam uz saulrietu. Te daudz tautas sarodās tieši uz saulrietu. 

Tad gan dodamies uz viesnīcu, ko esam norezervējuši 20 km attālumā no Lisabonas centra. 

7.dienas kopsavilkums:

• Peniche (bāka un Cabo peniche)

• Azenhas do Mar viewpoint

• Roka rags

• Sintra -Quinta da regaleira

• Boca do inferno

8.diena

Jau zinājām, ka Lisabonai mums būs super maz atvēlēts laiks - tikai lai apskatītu pašas populārākās vietas, kuras atrodamas Lisabonas ceļvežos. Jau laicīgi bijām atraduši stāvvietu, no kuras būtu ērti apmeklēt visas mums plānotos apskates obejktus. Jāsaka, ka stāvvietu grūti bija atrast, jo par daudzām stāvvietām bija sliktas atsauksmes - vai nu par to, ka nepareizi aprēķina naudu, vai apzog. Beigās mūsu izvēle krita uz - Parque Largo do Rato telpark by Empark. Šis rīts mūs pārsteidz ar super lielu negaisa lietu atkal, līdz ar to plānotais laiks no viesnīcas līdz stāvvietai, protams, palielinājās ģeometriskā progresijā. Bet, nu, redzot, kā gāž, laikam neko daudz nezaudējam no laika. Ar stāvvietu viss labi - ļoti normāla stāvvieta, vietu atrodam, paņemam biļeti, noliekam logā un dodamies jau ar kājām pilsētā. Mūsu plāns pilsētai bija ap 4 stundām, kas nu jau ir nedaudz sarucis. Sākumā dodamies uz Green street, bet šeit tikai mazs ielas posms ir ar zaļiem augiem visapkārt. Klusa, maza ieliņa. Tā kā šis objekts neaizņēma daudz laika, dodamies uz noteikti populārāku ielu -Pink street. Uz gājēju ielas ir spilgti rozā krāsa, augšā sakārti lietussargi un vispār iela populāra ar labākajiem bāriem un naktsdzīvi, kas mums šobrīd noteikti neinteresē. 

Pa ceļam jau redzējām, škiet, Parlamenta ēku, visur esošās Lisabonas kāpnes un, protams, pašu galveno - slaveno tramvaju.

Pa ceļam jau ieklīstam dažos suvenīru veikaliņos un liels ir pārsteigums, ka šeit pat galvaspilsētas centrā, ir ļoti draudzīgas cenas suvenīriem. Nopērkam magnētiņus, auduma maisiņu un dodamies tālāk uz Miradouro de Santa Luzia. Pa ceļam vēl uzgājām netīšām laukumu - Praca do Comercio, kas ir viens no Eiropas lielākajiem skvēriem. Tālāk gājām, kā mūs veda navigācija uz skatu laukumu, līdz vienu brīdi bija jābrauc ar kaut kādu liftu, kur nedomājot iekāpām un izrādās viss pareizi un nonākam stāvu augstāk pie baznīcas. 

Šajā brīdī atkal sāk nedaudz līņāt, bet skatu laukums skaists - ar skaisti ziedošiem koku, baltām ēkām un sarkanajiem jumtiem. 

Tālāk jau dodamies uz pēdējo plāna punktu, kas bija paredzēts - Miradouro da Senhora do Monte. Pēc "miljons" pakāpieniem, šaurām ieliņām nonākam nākamajā skatu punktā. Šeit liekas vairāk cilvēku, plašs skatu laukums, pat stāvvieta blakus. 

Pa ceļam vēl izdzeram vienu beidzot mums pierastākas garšas kafiju un dodamies uz autostāvvietu. Samaksājam mazāk nekā 10 eur par 4 stundu stāvvietu un dodamies uz lidostu. Jāsaka gan, ka Lisabonas centru vēlreiz negribētu braukt, tas noteikti bija saspringti, stresaini, kaut arī lēni (bet citi lien virsū).Kopā nobraucām ar auto 1532km un ar mazo mašīnu iztērējām aptuveni 76 litrus degvielas. Nododot auto, kā vienmēr viss notiek pēc viņu lēnā plāna un principā pēdējā brīdī esam lidostā, uzēdam sagatavotās uzkodas pirms iešanas uz drošības kontroli un dodamies vien mājās, protams, atkal ar kavēšanos. 

8.dienas kopsavilkums:

• Stāvvieta Parque Largo do Rato telpark by Empark

• Green Street

• Pink Street

• Praca do Comercio,

• Miradouro de Santa Luzia

• Miradouro da Senhora do Monte

Kopējās izmaksas mūsu gadījumā:

• Auto+ pilna apdrošināšana 189,28

• Degviela 132,36

• Maksas ceļi 14,7

• Stāvvieta 10

• Viesnīcas 381,18

• Pārtika 247,71

• Izklaide un ieejas biļetes 54,17

• Lidojums 373,96

• Suvenīri 20,4

• Cits transports 5,98 

Kopā: 1240,46€